Karš un miers
- Šis raksts ir par romānu. Par filmu skatīt rakstu Karš un miers (filmu sērija).
"Karš un miers" (pirmsreformu krievu: Война и миръ) ir krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romāns, kas pirmoreiz publicēts 1869. gadā. Darbā ir aplūkota sabiedriskā dzīve Krievijas impērijā ap 1812. gada kara notikumiem no piecu krievu aristokrātu ģimeņu skatupunkta.
| "Karš un miers" | |
|---|---|
 | |
| Autors(-i) | Ļevs Tolstojs |
| Oriģinālais nosaukums | Война и миръ |
| Valsts |
 Krievijas impērija |
| Valoda | krievu, fragmenti arī franču un vācu valodās |
| Izdevējs | The Russian Messenger |
| Izdota | 1869 |
| Lappuses | 1225 (pirmais izdevums) |
Newsweek 2009. gadā grāmatu ierindoja 100 grāmatu topa pirmajā vietā.[1] 2003. gadā BBC aptaujā The Big Read tā ierindojās 20. vietā.[2] Šis tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem pasaules literatūras vēsturē.[3][4][5] Kopā ar citu lielo prozas darbu "Anna Kareņina" "Karš un miers" tiek uzskatīts par Tolstoja lielāko literāro sasniegumu. Pēc "Kara un miera" darba motīviem ir uzņemtas vairākas filmas, iestudētas operas un teātra izrādes.
Pirmais izdevums bija 1225 lappuses biezs,[6] līdz ar to tas ir viens no visu laiku garākajiem romāniem.
Rakstīšanas vēsture un nozīme
labot šo sadaļu1856.-1863. gadā Tolstojs strādāja pie romāna par dekabristiem. 1825. gada 14. decembra notikumu saknes viņš saskatīja 1812. gada kara notikumos, tautas garīgās atmodas laikā, muižniecības un vienkāršās tautas vienotībā cīņā pret svešzemniekiem. Tā viņam radās ideja par “Karu un mieru”. Romāns tika rakstīts laikā no 1863. līdz 1869. gadam (publicēts 1865.-1869. gadā, 1873. un 1886. gada izdevumos tekstā tika veiktas dažas izmaiņas).
“Karš un miers” ir maz līdzīgs klasiskajam romānam. Tajā nav tradicionālā mīlas trīsstūra, mīlestības vai sociālā konflikta kā sižeta pamata. Tradicionāli romāna galvenie elementi ir kulminācija vai atrisinājums — tolaik tie parasti bija varoņu duelis, laulības vai nāve. Tikmēr viena no romāna varoņiem, Pjēra Bezuhova, laulības ar tukšo un amorālo sabiedrības dāmu Jeļenu Kuraginu viņa turpmāko dzīves notikumu gaitu ietekmē maz. Pjēra duelis ar Jeļenas mīlnieku Dolohovu nav sižeta notikumu avots. Vēl viens no Tolstoja iemīļotākajiem varoņiem, kņazs Andrejs Bolkonskis, iet bojā, bet stāsts turpinās. Pjērs apprecas ar Natašu Rostovu. Tomēr romāns beidzas nevis ar viņu kāzu aprakstu, bet gan ar šķietami nejaušu ainu — kņaza Andreja dēla Nikoleņkas sapņa attēlojumu. Šajā sapnī abi galvenie varoņi (kņazs Andrejs un Pjērs Bezuhovs) ir vienoti, un sapnis Pjēram, topošajam dekembristam, vēstī par katastrofu.
Šim dīvainajam, neparastajam romānam ir atvērts noslēgums — Pjēra un Natašas ģimenes nākotne nav zināma un to var tikai miglaini nojaust. Ne jau ārējās pārmaiņas varoņu likteņos, bet gan viņu garīgā evolūcija un ētiskie meklējumi veido “Kara un miera” patieso jēgu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Newsweek's Top 100 Books: The Meta-List, retrieved on 07 July 2009
- ↑ "BBC - The Big Read". BBC. April 2003, Retrieved October 27, 2012
- ↑ Moser, Charles. 1992. Encyclopedia of Russian Literature. Cambridge University Press. pp. 298–300.
- ↑ Thirlwell, Adam "A masterpiece in miniature." The Guardian (London, UK) October 8, 2005
- ↑ Briggs, Anthony. 2005. "Introduction" to War and Peace. Penguin Classics.
- ↑ «War and Peace to be dramatised by BBC for six-part show starring Eddie Redmayne». Dailymail.co.uk. Skatīts: 2014. gada 24. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Pilns darbs (krieviski)
 | Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |