Dņipropetrovskas apgabals

apgabals Ukrainas vidienē

Dņipropetrovskas apgabals (ukraiņu: Дніпропетровська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Poltavas un Harkivas apgabaliem ziemeļos, Doneckas apgabalu austrumos, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem dienvidos, kā arī Mikolajivas un Kirovohradas apgabaliem rietumos. Apgabala centrs ir Dņipro (agrāk Dņepropetrovska).

Dņipropetrovskas apgabals
Дніпропетровська область
—  apgabals  —
Flag of Dņipropetrovskas apgabals
Karogs
Coat of arms of Dņipropetrovskas apgabals
Ģerbonis
Dnipropetrovsk in Ukraine (claims hatched).svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Dņipro
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 31 914 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 3 292 400
 - Blīvums 103,2/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (79,3%)
krievi (17,6%)
Mājaslapa: http://www.adm.dp.ua/
Dņipropetrovskas apgabals Vikikrātuvē

VēstureLabot

Tagadējā Dņipropetrovskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā, sadalīts Kuremsi ulusā (Dņepras labajā krastā) un Mauci ulusā (Dņepras kreisajā krastā). Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas ūnijas un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču.

No 1754. gada Dņepras labā krasta daļa iekļauta Krievijas ImpērijāJaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1776. gadā nodibināja "Katrīnas slavas" jeb Jekaterinoslavas pilsētu, kas kļuva par guberņas administratīvo centru. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā. No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1939. gadā tā dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījumsLabot

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir septiņi rajoni: Dņipro rajons, Kamjanskes rajons, Krivijrihas rajons, Ņikopoles rajons, Novomoskovskas rajons, Pavlohradas rajons un Sineļnikoves rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

PilsētasLabot

Ārējās saitesLabot