Dņepra

upe Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā

Dņepra (ukraiņu: Днiпро, baltkrievu: Дняпро, krievu: Днепр) ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas. Upes garums ir 2201 km. Tās izteka atrodas Valdaja augstienē. Dņepra plūst caur Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, bet ietek Dņepras limānā (Melnajā jūrā). Lielākās Dņepras pietekas ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula. Lielākās pilsētas upes krastos ir Smoļenska, Orša, Mogiļeva, Kijiva, Čerkasi, Kamjanske, Dnipro, Zaporižja un Hersona. Dņepra iztekā veido deltu, kur tā sadalās aptuveni 230 mazākās attekās. Dņepra tiek izmantota kā ūdensceļš un ar Volgu to savieno Samaderokogovas kanāls.

Dņepra
krievu: Днепр
baltkrievu: Дняпро
ukraiņu: Днiпро
Dņepra Kijivā
Dņepra Kijivā
Dņepras upes baseins
Dņepras upes baseins
Izteka Valdaja augstiene, Smoļenskas apgabals, Krievija
Ieteka Dņepras limāns, Melnā jūra
Baseina valstis
Garums 2201 km
Iztekas augstums 220 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 1670 m³/s (pie ietekas Hersonā)
Baseina platība 516 300 km² 
Galvenās pietekas Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva, Sula
Dņepra Vikikrātuvē

VēstureLabot

Dņepras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas *Dānu Apara ("Tēvu upe") vai skitu valodas *Dānu Apr ("Dziļā upe"). Jau Senajos laikos tā bija svarīgs ūdensceļš, ko grieķu kolonisti sauca par Boristēnu (grieķu: Βορυσθένης), bet latīniski sauca par Danaparis. Vikingu laikos tā kalpoja kā ceļš no varjagiem uz grieķiem.

Upes gaitaLabot

Dņepra sākas Valdaja augstienē, augšgalā tā tek zemos krastos pa paugurainu, sīkpurvainu, vairāk vai mazāk mežainu apvidu; sniedzas platumā līdz 30, dziļumā līdz 6 metriem. Starp Dorogobužas un Oršas pilsētām upes krasti kļūst augstāki un akmeņaināki, gultne līkumaina. Tālāk tā ieplūst Baltkrievijas zemajā, purvainajā un mežainajā līdzenumā, uzņem lielākās pietekas un paliek par prāvu, satiksmei noderīgu upi.

Ukrainā meži Dņepras krastos pamazām izklīst mežu stepē un upe plūst pa auglīgu zemkopības klajumu. Kreisais krasts pieplok zemā līdzenumā, kas pavasaros tālu pārplūst. Toties labais krasts pieņemas augstumā, uz tā atrodas Kijiva. Lejpus Kijivai Dņepra sadalās vairākās līdztekās, kas apskalo daudzas salas. Vietām izceļās granīta sliekšņi, tie tomēr nesniedzas visā upes platumā un kuģniecību netraucē. Līdz Dņepras HES uzbūvēšanai posmā DņiproZaporižja upe lauzās šķērsām cauri Ukrainas granīta horstam, straumei ceļu aizsprostoja klinšu salas, zemūdens akmeņi un sliekšņi. Hidroelektrostacijas celtniecības laikā (1927–1932) krāces applūdināja. Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija atkāpjoties sagrāva Dņepras HES aizsprostu, bet pēc kara to atjaunoja. Lejpus Zaporižjas upes plūdums ir rāms un tā sadalās līdztekās un pa sešām attekām ieplūst Melnās jūras Dņepras-Bugas limānā.[1]

PietekasLabot

Dņeprai ir 21 pieteka, kura ir garāka par 100 km. Lielākās no tām ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula.

Dņepras pietekas, kas garākas par 100 km
(iekavās norādīts pietekas garums)
Kreisā krasta pietekas Labā krasta pietekas

ŪdenskrātuvesLabot

Uz Dņepras ir izveidotas vairākas ūdenskrātuves — Dņepras ūdenskrātuve, Kahovkas ūdenskrātuve, Kamjanskas ūdenskrātuve (līdz 2017. gadam zināma kā Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuve), Kaņivas ūdenskrātuve, Kijivas ūdenskrātuve un Kremenčukas ūdenskrātuve.

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5610. sleja.

Ārējās saitesLabot