Krimas tilts
Krimas tilts (krievu: Крымский мост, Krimas tatāru: Keriç Köpüri) jeb tilts pāri Kerčas šaurumam (ukraiņu: Міст через Керченську протоку) ir apmēram 19 kilometrus garš automobiļu un dzelzceļa satiksmes pārvads, kas savieno Krievijas Federācijas Tamaņas pussalu ar Ukrainas Kerčas pussalu netālu no Kerčas pilsētas. Tilta centrālā daļa ir novietota uz estakādēm un tam ir 227 metrus garš un 35 metrus augsts pacēlums, kas domāts kuģu satiksmes nodrošināšanai pa Kerčas šaurumu. Pārvadu veido uzbrauktuves, dambji, uzbērums uz Tuzlas salas un divi tilti ar kopēju garumu 7,5 km.
| Krimas tilts | |
|---|---|
|
Крымский мост Міст через Керченську протоку | |
 Pārvadu pāri Kerčas šaurumam veido dambji (zaļā krāsā) un divi tilti (sarkanā krāsā) ar kopēju garumu 7,5 km | |
| Transporta veids | autotransports/dzelzceļs |
| Šķērso | Kerčas šaurumu |
| Atrašanās vieta | Krievijas Federācija, Ukraina |
| Koordinātas | 45°18′31″N 36°30′22″E / 45.30861°N 36.50611°E |
| Garums |
16,9 km (automašīnu tilts) 18,1 km (dzelzceļa tilts) |
| Augstums | 35 m |
| Tilts atklāts | 2018. gada 15. maijā (autotilts) |
| Nākamais tilts | 2019. gada decembris (dzelzceļa tilts) |
| Izmaksas | 227,92 miljardi RUB |
 Krimas tilts Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļu.jpg)
Pēc Krimas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Hitlers 1943. gada 7. martā izdeva pavēli sākt tilta būvi pāri Kerčas šaurumam, celtniecības darbi noritēja no 1943. gada aprīļa līdz septembrim, bet netika pabeigti. 1944. gada vasarā uz vecajiem balstiem PSRS inženieri uzbūvēja 4,5 km garu dzelzceļa tiltu pāri šaurumam, kas 1945. gada februārī ledus spiediena ietekmē sabruka.
Pēc Krimas aneksijas 2014. gada februārī Krimas krīzes laikā 2015. gada janvārī Krievijas valdība noslēdza tilta būves kontraktu ar Krievijas prezidentam Putinam pietuvinātajam uzņēmējam Arkādijam Rotenbergam piederošo Стройгазмонтаж kompāniju. 2018. gada 15. maijā prezidents Putins vadīja tilta atklāšanas ceremoniju, bet satiksme pa to tika atklāta 16. maijā. Ukrainas valdība kritizēja projektu, sakot, ka tā būvniecība nodarījusi kaitējumu dabai un ka lieli kuģi tilta dēļ nevarēs no tās ostām iziet Azovas jūrā.[1]
Kerčas šauruma incidents
labot šo sadaļu2018. gada 25. novembrī netālu no Krimas tilta notika Kerčas šauruma incidents, kad Krievijas robežapsardzes kuteris atklāja uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, kas cauri Kerčas šaurumam devās uz Mariupoles ostu Azovas jūras ziemeļu krastā. Pārkāpjot 2003. gadā noslēgto vienošanos par pieeju Kerčas šaurumam un Azovas jūrai, Krievijas īpašo uzdevumu vienība sagrāba ukraiņu kuģus.[2]
2022. gada sprādziens
labot šo sadaļuKrievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 8. oktobrī tilts cieta nopietnā sprādzienā, kas sagrāva divus autoceļa tilta laidumus. Aizdegušās arī degvielas cisternas uz dzelzceļa tilta.[3]
-
Tilts pirms sprādziena (2019) -
Degošās degvielas cisternas 2022. gada 8. oktobrī
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Putins atklāj strīdīgi vērtēto Krievijas-Krimas tiltu tvnet.lv 2018. gada 16. maijā
- ↑ ES un ASV nosoda Krievijas agresiju Azovas jūrā; Putinam «bažas» par karastāvokli Ukrainā lsm.lv 2018. gada 27. novembrī
- ↑ Sprādzienā nopietni cietis tilts starp Krimu un Krieviju: Maskava sākusi izmeklēšanu, Ukraina gandarīta par notikušo
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas tilts.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)