Vikipēdija

Ericsson

Šis raksts ir par uzņēmumu. Par autoskortistu skatīt rakstu Markuss Ēriksons.

Ericsson (Telefonaktiebolaget L. M. Ericsson) ir Zviedrijas uzņēmums, viens no lielākajiem telesakaru tīklu ražotājiem pasaulē.[2] Tas ir arī viens no lielākajiem Zviedrijas uzņēmumiem. Uzņēmums ir dibināts 1876. gadā. Tā galvenais birojs atrodas Stokholmā; biroji un pārstāvniecības ir vairāk nekā 180 valstīs.

Telefonaktiebolaget L. M. Ericsson
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma telesakaru iekārtas
Dibināts 1876. gads
Dibinātājs Lars Magnus Ericsson
Galvenais birojs Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Darbības zona visa pasaule
Galvenās personas Leif Johansson
Hans Vestberg
Produkti mobilie un fiksētie sakaru tīkli, konsultāciju un apkalpošanas pakalpojumi, multimediju tehnoloģijas
Ieņēmumi 227,7 miljardi SEK (2012)[1]
Pamatdarbības ienākumi 10,45 miljardi SEK (2012)[1]
Peļņa 5,77 miljardi SEK (2012)[1]
Aktīvi 274,9 miljardi SEK (2012)[1]
Kopkapitāls 136,8 miljardi SEK (2012)[1]
Darbinieki 109 214 (2012)[1]
Meitas uzņēmumi ST-Ericsson (50 %)
Ericsson-LG (75 %)
Tīmekļa vietne Ericsson.com

Uzņēmums ražo un apkalpo mobilos un fiksētos sakaru tīklus, piedāvā multimediju tehnoloģijas.

Ericsson akcijas tiek kotētas Nasdaq Stockholm (A un B klases akcijas) un NASDAQ New York (B klases akcijas) biržā. 2012. gada beigās lielākie kapitāldaļu turētāji bija: Investor AB (43,94 % A klases un 1,95 % B akciju), AB Industrivärden (32,36 % A), Handelsbankens Pensionsstiftelse (8,04 % A), Swedbank Robur Fonder AB (0,58 % A un 4,54 % B), AFA Försäkring AB (4,36 % A un 0,30 % B).[3]

Ericsson pieder 75 % kapitāldaļu kopuzņēmumā Ericsson-LG un 50 % ST-Ericsson. Tam ir meitas uzņēmums Igaunijā Ericsson Eesti.

Ericsson ir piedalījies vairāku mobilo sakaru tehnoloģiju izstrādē, piemēram, Bluetooth, WML un WAP.

Vēsture

labot šo sadaļu

1876. gadā Larss Magnuss Eriksons (Lars Magnus Ericsson) ar draugu Karlu Johanu Andersonu (Carl Johan Andersson) izveidoja nelielu darbnīcu LM Ericsson & Со, kurā veica telegrāfa aparātu un signālaparatūras remontu. Drīz viņi sāka paši izgatavot sakaru iekārtas.

 
Agrīns koka Ericsson tālrunis

1918. gadā uzņēmums apvienojās ar citu Zviedrijas telefona aparātu ražotāju Stockholms Allmänna Telefonaktiebolag, reģistrējot uzņēmumu ar nosaukumu Allmänna Telefonaktiebolaget LM Ericsson. 1925. gadā uzņēmuma vairākumu ieguva Kārlis Fredriks Vinkrancs (Karl Fredric Wincrantz), kuru daļēji finansēja Ivars Krūgers (Ivar Kreuger). Uzņēmums pārdēvēts par Telefon AB LM Ericsson.

1928. gadā iegūts vairākums Norvēģijas telesakaru iekārtu ražotājā Elektrisk Bureau. 1931. gadā vairākumu ieguva ASV uzņēmums ITT Corporation. Ericsson izdevās noturēties, pateicoties Vallenbergu ģimenes kontrolēto Zviedijas banku palīdzībai. Bankas pamazām palielināja to dalību uzņēmumā. 1960. gadā Vallenbergu ģimene no ITT nopirka visas Ericsson kapitāldaļas.

1956. gadā Ericsson izlaista pasaulē pirmā pilnībā automātiskā mobilo telefonu sistēma MTA.

1981. gadā Ericsson no Saab nopirka datoru ražotāju Datasaab. Tas tika apvienots ar citām Ericsson datoru operācijām un izveidots meitas uzņēmums Ericsson Information Systems (EIS). 1983. gadā EIS vēl pievienoja biroja tehnikas ražotāju Facit. Ericsson Information Systems ražoja minidatoru sistēmas Serie 2000 bankām un biznesam, personālos datorus Ericsson PC, kā arī citas biroja iekārtas un rakstāmmašīnas.

1980. gadu beigās Ericsson mobilo telefonu komponenšu ražošanu nodeva Somijas uzņēmumam Lohja Microelectronics. 1987. gadā Norvēģijas Elektrisk Bureau pārdots Zviedrijas ASEA. 1988. gada sākumā Ericsson Information Systems pārdots Somijas Nokia; tas apvienots ar Nokia Information Systems, izveidojot uzņēmumu Nokia Data Oy. 1989. gadā iegādātas Elektrisk Bureau telesakaru operācijas, savukārt tam nododot autoceļu un dzelzceļa signāloperācijas.[4] Likvidēts arī kopuzņēmums EB-Ericsson Norvēģijā; tā datoru operācijas pārdotas Nokia.

2001. gadā Ericsson nolēma aizvērt tā mobilo telefonu Eiropas ražotnes. Kopā ar Japānas Sony dibināts kopuzņēmums Sony Ericsson mobilo telefonu ražošanai. 2005. gadā nopirkts Apvienotās Karalistes telesakaru iekārtu ražotājs Marconi Communications;[5] darījums ar pabeigts 2006. gada 1. janvārī.[6]

2009. gadā no Somijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Elcoteq nopirkta lielākā daļa operāciju Tallinā[7] (tagad zināms ar nosaukumu Ericsson Eesti).

2012. gadā Ericsson savu daļu kopuzņēmumā Sony Ericsson pārdeva Sony; bijušais kopuzņēmums tika pārdēvēts par Sony Mobile Communications.

2020. gada novembrī par 1,1 miljardu ASV dolāru tika iegādāts ASV bezvadu sakaru tīklu iekārtu uzņēmums Cradlepoint. 2021. gada 22. oktobrī Ericsson paziņoja, ka par 6,2 miljardiem USD iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju Vonage;[8] darījums tika pabeigts 2022. gada 21. jūlijā. 2022. gada 7. decembrī tika paziņots, ka Ericsson ASV uzņēmumam Aeris pārdod IoT Accelerator un Connected Vehicle Cloud biznesu; darījumu plānots pabeigt 2023. gada 1. ceturksnī..

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Annual Results 2011». Ericsson. Skatīts: 2011. gada 28. janvāris.
  2. ↑ Company Facts
  3. ↑ «Shareholders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlī.
  4. ↑ «ERICSSON SWAPS TRAFFIC ARM FOR ELEKTRISK's TELECOM». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 3. aprīlī.
  5. ↑ Ericsson to acquire key assets of Marconi's telecommunications business
  6. ↑ Ericsson's acquisition of key assets of Marconi completed on January 23
  7. ↑ Ericsson Buys Estonian Operations From Supplier
  8. ↑ Ericsson iegādājas ASV mākoņtehnoloģiju operatoru Vonage LETA--AFP, 22.11.2021
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ericsson&oldid=4163598"