Gomeļa (krievu: Гомель) jeb Homjeļa (baltkrievu: Гомель) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta.

Gomeļa
pilsēta
Гомель
Gomeļa
Karogs: Gomeļa
Karogs
Ģerbonis: Gomeļa
Ģerbonis
Gomeļa (Baltkrievija)
Gomeļa
Gomeļa
Gomeļa (Gomeļas apgabals)
Gomeļa
Gomeļa
Koordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°E / 52.43444; 30.97500Koordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°E / 52.43444; 30.97500
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Gomeļas apgabals
Rajons apgabala nozīmes pilsēta
Rakstos 1142
Pilsētas tiesības 1670
Augstums 135 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 501 802
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa www.gorod.gomel.by
Gomeļa Vikikrātuvē

Pilsētā bāzētais hokeja klubs HK Gomel, kas 2003. gadā izcīnīja Baltkrievijas Ekstralīgas čempiones titulu.

Vēsture labot šo sadaļu

Sena apmetne radimiču zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta Ipatija hronikā kā viena no Čerņihivas kņazistes pilsētām. Ap 1335. gadu iekļāvās Lietuvas lielkņazistē, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā 1670. gadā tai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1772. gadā pēc pirmās Polijas dalīšanas pilsētu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā.

1850. gadā cauri Gomeļai izbūvēja lielceļu PēterburgaKijiva, bet 1873. gadā Liepājas—Romnu dzelzceļa līniju, kas strauji palielināja Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1. martā Gomeļu ieņēma vācu karaspēks, bet 1919. gada 14. janvārī Sarkanā armija. 1920. gada novembrī Gomeļu ieņēma Staņislava Bulaka-Balahoviča karaspēks.

1926. gadā, paplašinot Baltkrievijas PSR, Gomeļa tiek iekļauta tajā. Otrā pasaules kara laikā vācu varas iestādes iznīcināja gandrīz visus pilsētas ebreju iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem).

Cilvēki labot šo sadaļu

Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (83,42 %), krievi (10,85 %) un ukraiņi (3,11 %).

Gomeļa ir poļu politiķa Mareka Edelmana (Marek Edelman, 1922—2009), diska metējas Irinas Jatčankas (Ірына Ятчанка, 1965), repera Serjogas (Серёга, 1976), politiķa Sergeja Sidorska (Сяргей Сідорскі, 1954), riteņbraucēja Kanstancina Sivcova (Канстанцін Сіўцоў, 1982) un matemātiķa Ļeva Šņireļmans (Лев Ге́нрихович Шнирельма́н, 1905—1938) dzimtā pilsēta.

Pilsētā uzaudzis psihologs Ļevs Vigodskis (Лев Семёнович Вы́готский, 1896—1934). No 1905. līdz 1914. gadam vietējā ģimnāzijā mācījās aviokonstruktors Pāvels Suhojs (Павел Осипович Сухой, 1895—1975). Pilsētas skolā mācījies politiķis Andrejs Gromiko (Андре́й Андре́евич Громы́ко, 1909—1989). Oktobra revolūcijas laikā pilsētā sacelšanos vadīja politiķis Lazars Kaganovičs (Ла́зарь Моисе́евич Кагано́вич, 1893—1991).

Sports labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Baltkrievijas Republikas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 1. janvāri pa apgabaliem, rajoniem, pilsētām un pilsētciematiem.

Ārējās saites labot šo sadaļu