Oleksijs Daņilovs (ukraiņu: Олексій Мячеславович Данілов; dzimis 1962. gada 7. septembrī[1]) ir ukraiņu politiķis,[2] bijušais Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.[3]

Oleksijs Danilovs
Олексій Данілов
Danilovs 2022. gadā
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs
Amatā
2019. gada 3. oktobris — 2024. gada 26. marts
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Priekštecis Oleksandrs Daņiļuks
Pēctecis Oleksandrs Litvinenko

Dzimšanas dati 1962. gada 7. septembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Hrustaļnija, Luhanskas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Dzīvesbiedrs(-e) Ludmila
Bērni 4

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1962. gadā. 1981. gadā absolvēja Starobiļskas sovhoztehnikumu veterinārmedicīnas specialitātē.[4] 1981. gadā sāka strādāt par veterinārārstu fermā Vorošilovgradā (tagadējā Luhanska). No 1983. līdz 1987. gadam strādāja par veterinārārstu Vorošilovgradas parkā "1. maijs". No 1987. līdz 1991. gadam strādāja par privāto veterinārārstu. No 1991. līdz 1994. gadam nodarbojās ar privāto uzņēmējdarbību.

O. Daņilovs bija Luhanskas mērs no 1994. līdz 1997. gadam.[5] 31 gada vecumā bija jaunākais Luhanskas mērs pilsētas vēsturē.[4]

1998. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās O. Daņilovs bija neatkarīgais kandidāts 103. vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts.[6]

1999. gadā O. Daņilovs absolvēja Luhanskas Universitāti vēstures skolotāja specialitātē.[4] 2000. gadā ieguva maģistra grādu vadībzinātnē Austrumukrainas Volodimira Dāla nacionālajā universitātē. 2000. gadā ieguva tiesību zinātņu grādu Luhanskas Valsts iekšlietu universitātē.[5]

2000. gadu sākumā O. Daņilovs bija partijas Yabluko biedrs (kas viņa dalības laikā tika pārdēvēta Brīvo demokrātu partiju).[4] 2002. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās no šīs partijas saraksta viņš atkal cieta neveiksmi.[6]

2000. gadā Daņilovs bija parlamentārās Rūpniecības politikas un uzņēmējdarbības komitejas padomnieks.[4] 2001. gada oktobrī viņš nodibināja Luhansk Initiative un līdz 2005. gada februārim bija tās priekšsēdētājs. Tajā pašā laikā viņš bija Eiropas integrācijas un attīstības institūta direktora vietnieks.[7]

2005. gadā O. Daņilovs bija Luhanskas apgabala gubernators.[8][9]

2006. gadā O. Daņilovs tika ievēlēts Augstākajā Radā no Jūlijas Timošenko bloka.[4][7] 2007. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās O. Daņilovs piedalījās no Brīvo demokrātu partijas, taču netika ievēlēts.[6] Pēc aiziešanas no parlamenta viņš atgriezās Eiropas Integrācijas un attīstības institūta direktora vietnieka amatā.

O. Daņilovs bija Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks no 2019. gada 23. jūlija līdz 3. oktobrim.[10][11] No 2019. gada 3. oktobra līdz 2024. gada 26. martam viņš bija šīs padomes sekretārs (priekšsēdētāja vietnieks, oficiālais priekšsēdētājs ir prezidents Volodimirs Zelenskis).[3][12]

2024. gada 29. martā Daņilovu iecēla par Ukrainas vēstnieku Moldovā.[13]

Politiskie uzskati

labot šo sadaļu

2021. gada oktobrī O. Daņilovs paziņoja, ka Ukrainai būtu labāk būt prezidentālai republikai, nevis parlamentārai-prezidentālai. Viņš piebilda, ka būtu "iespējams izdarīt lēcienu uz priekšu" tikai ar "atbildīgu cilvēku, kurš saprot, uz ko tā iet". Ukraina ir parlamentāra-prezidentāla republika.[14]

2022. gada 24. janvārī O. Daņilovs sacīja, ka Krievijas karaspēka pārvietošanās pie Ukrainas robežas "nav jaunums" un "mēs neredzam pamatu paziņojumiem par pilna mēroga ofensīvu pret mūsu valsti".[15]

O. Daņilovam ar sievu Ludmilu[16] ir četri bērni un septiņi mazbērni.[16] Viņa māte dzīvo Luhanskā.[17]

  1. «Данілов Олексій Мячеславович». Verkhovna Rada (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  2. Interfax-Ukraine. «Zelensky appoints deputy secretary of National Security and Defense Council». Kyiv Post, 2019. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  3. 3,0 3,1 «Zelensky appoints new NSDC secretary». UNIAN. 2019. gada 3. oktobris. Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Veterinarian and history teacher: what is known about the new Secretary of the National Security and Defense Council Alexei Danilov». UNIAN (ukraiņu). 2019. gada 3. oktobris. Skatīts: 2020. gada 6. jūlijs.
  5. 5,0 5,1 «Данілов Олексій Мячеславович». dovidka.com.ua. Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Electoral history of Oleksiy Myacheslavovych Danilov». Civil movement "Chesno" (ukraiņu). Skatīts: 2020. gada 6. jūlijs.
  7. 7,0 7,1 «Zelensky appoints Danilov as Secretary of National Defense Council». 112 International. 2019. gada 3. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  8. «Decree of the President of Ukraine № 178/2005». Office of the President of Ukraine (ukraiņu). Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  9. «Decree of the President of Ukraine № 1561/2005». Office of the President of Ukraine (ukraiņu). Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  10. «Decree of the President of Ukraine № 551/2019». Office of the President of Ukraine (ukraiņu). Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  11. «Decree of the President of Ukraine № 732/2019». Office of the President of Ukraine (ukraiņu). Skatīts: 2019. gada 3. oktobris.
  12. Ukraine’s unlikely new political heavyweight UkraineAlert by Adrian Karatnycky, Atlantic Council (31 March 2021)
  13. «Zelensky appoints eх-security council secretary Danilov as ambassador to Moldova». kyivindependent.com.
  14. Kudelia, Serhiy (4 May 2018). "Presidential activism and government termination in dual-executive Ukraine". Post-Soviet Affairs 34 (4): 246–261. doi:10.1080/1060586X.2018.1465251.
  15. «Ukraine urges calm, saying situation 'under control' and Russian invasion not imminent». ABC. 2022. gada 25. janvāris.
  16. 16,0 16,1 «Veterinarian and history teacher: what is known about the new Secretary of the National Security and Defense Council Alexei Danilov». UNIAN (ukraiņu). 2019. gada 3. oktobris. Skatīts: 2020. gada 6. jūlijs.
  17. Что мы сделали с матерью Алексея Данилова. Atjaunināts: 2021-11-30

Ārējās saites

labot šo sadaļu