Sergejs Šoigu
Sergejs Šoigu (krievu: Сергей Кужугетович Шойгу, tiviešu: Сергей Күжүгет оглу Шойгу; dzimis 1955. gada 21. maijā) ir tiviešu tautības Krievijas Federācijas politiķis un armijas ģenerālis, bijušais aizsardzības ministrs (2012–2024). Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Līdzatbildīgs par 2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā un citām militārām agresijām.
Sergejs Šoigu Сергей Кужугетович Шойгу Сергей Күжүгет оглу Шойгу | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Šoigu 2014. gadā | |||||||||||||
Krievijas aizsardzības ministrs | |||||||||||||
Amatā 2012. gada 6. novembris — 2024. gada 7. maijs | |||||||||||||
Prezidents | Vladimirs Putins | ||||||||||||
Premjerministrs |
Dmitrijs Medvedevs Mihails Mišustins | ||||||||||||
Priekštecis | Anatolijs Serdjukovs | ||||||||||||
Pēctecis | Andrejs Belousovs | ||||||||||||
| |||||||||||||
Dzimšanas dati |
1955. gada 21. maijā Čadana, Tivas autonomais apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) | ||||||||||||
Tautība | tivietis | ||||||||||||
Tēvs | Kužegets Šoigu | ||||||||||||
Māte | Aleksandra Šoigu (dz. Kudrjaceva) | ||||||||||||
Dzīvesbiedrs(-e) | Irina Šoigu (dz. Antipina) | ||||||||||||
Bērni | Jūlija, Ksenija | ||||||||||||
Profesija | politiķis, armijas ģenerālis | ||||||||||||
Paraksts | |||||||||||||
|- |
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1955. gadā Čadanas pilsētā Tivas Autonomajā apgabalā tiviešu žurnālista un PSKP funkcionāra Kužegeta Šoigu un viņa sievas zootehniķes Aleksandras, dzimušas Kudrjavcevas, ģimenē. 1977. gadā viņš absolvēja Krasnojarskas politehnisko institūtu un strādāja dažādos Sibīrijas rūpniecības uzņēmumos.
1990. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā, bija Krievijas Federācijas (KF) civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihisko nelaimju likvidācijas ministrs (1994—2012), Maskavas apgabala gubernators (2012). No 2012. līdz 2024. gadam vadīja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju.
2024. gada jūnijā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova un bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu aresta orderus, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ko Krievijas karaspēks pastrādāja karadarbībā Ukrainā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas armijas vadoņu Šoigu un Gerasimova aresta orderus lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Šoigu.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |