Sergejs Šoigu (krievu: Сергей Кужугетович Шойгу, tiviešu: Сергей Күжүгет оглу Шойгу; dzimis 1955. gada 21. maijā) ir tiviešu tautības Krievijas Federācijas politiķis un armijas ģenerālis, bijušais aizsardzības ministrs (2012–2024). Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Līdzatbildīgs par 2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā un citām militārām agresijām.

Sergejs Šoigu
Сергей Кужугетович Шойгу
Сергей Күжүгет оглу Шойгу
Šoigu 2014. gadā
Krievijas aizsardzības ministrs
Amatā
2012. gada 6. novembris — 2024. gada 7. maijs
Prezidents Vladimirs Putins
Premjerministrs Dmitrijs Medvedevs
Mihails Mišustins
Priekštecis Anatolijs Serdjukovs
Pēctecis Andrejs Belousovs

Dzimšanas dati 1955. gada 21. maijā (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Čadana, Tivas autonomais apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība tivietis
Tēvs Kužegets Šoigu
Māte Aleksandra Šoigu (dz. Kudrjaceva)
Dzīvesbiedrs(-e) Irina Šoigu (dz. Antipina)
Bērni Jūlija, Ksenija
Profesija politiķis, armijas ģenerālis
Paraksts

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe armijas ģenerālis armijas ģenerālis
Dienesta laiks Karogs: Padomju Savienība PSRS 1977-1991
Karogs: Krievija Krievija 1991-
NVS 1991-
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Krievija Krievija
Struktūra Padomju Armija
Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1955. gadā Čadanas pilsētā Tivas Autonomajā apgabalā tiviešu žurnālista un PSKP funkcionāra Kužegeta Šoigu un viņa sievas zootehniķes Aleksandras, dzimušas Kudrjavcevas, ģimenē. 1977. gadā viņš absolvēja Krasnojarskas politehnisko institūtu un strādāja dažādos Sibīrijas rūpniecības uzņēmumos.

1990. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā, bija Krievijas Federācijas (KF) civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihisko nelaimju likvidācijas ministrs (1994—2012), Maskavas apgabala gubernators (2012). No 2012. līdz 2024. gadam vadīja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju.

2024. gada jūnijā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova un bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu aresta orderus, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ko Krievijas karaspēks pastrādāja karadarbībā Ukrainā.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu