Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.
Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un "vainīgo nesodāmības izbeigšana".
Stambulas konvencija tika pieņemta 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes (EP) sēdē. EP Ministru Komitejas lēmumā CM/De/Dec(2011) 1111 norādīts, ka Ministru Komiteja Konvenciju pieņēma un piekrita to atvērt parakstīšanai bez balsošanas.
Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā., kad to ratificēja 10 valstis, t.sk., 8 EP dalībvalstis.[1] 2016. gada maijā to bija parakstījusi 41 valsts.[2] 2012. gada 12. martā Turcija kļuva par pirmo valsti, kas to ratificējusi (2021. gadā Turcija pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas[3]), tai no 2013. līdz 2016. gadam sekoja vēl 20 valstis.[4] Konvencija spēkā stājās 2014. gada 1. augustā.[4]
Latvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja Labklājības ministrs Jānis Reirs,[5] taču, lai konvencija stātos spēkā, tā jāratificē arī Saeimā.
Līdz 2019. gada 28. novembrim Latvija un vēl sešas Eiropas Savienības dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Lielbritānija) parakstīja, bet neratificēja Konvenciju[6]. 2020. gadā Satversmes tiesa pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ierosināja lietu par trīs SK pantu atbilstību Satversmei.[7] 2021. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa publiskoja savu lēmumu, atzīstot, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.[8] 2023. gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot šīm valstīm ratificēt konvenciju, bet 2023. gada 30. novembrī Saeima to ratificēja.[9][10]
Iebildumi pret konvencijas ratifikāciju Latvijā tiek pamatoti ar to, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat ir iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas latviešu tulkojumā iekļauts apgalvojums, ka cilvēka dzimums (angliskajā oriģinālā - gender jeb sociāli konstruētā dzimte, kas nav atkarīga no faktiskā dzimuma) ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle.[11] Latviešu tulkojumos ir arī citas atšķirības no oriģināla, bet Satversmes tiesa lēmusi, vadoties no latviešu versijas.[12] Tas var radīt juridiskas sekas, kad nepareizs tulkojums kļūst par tiesību normu.[13] Pie tam abos tekstos ir norādīts, ka sociālā dzimte ir tāpat aizstāvama no diskriminācijas kā faktiskais dzimums. Šāds princips konvencijas pretiniekiem nav pieņemams.[11] Tiek arī norādīts, ka dažu Ziemeļvalstu statistika liecina vardarbības pret sievietēm krasu pieaugumu, neraugoties uz konvencijas ratifikāciju tajās.[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Signatures and ratifications». Council of Europe. 2013. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijs.
- ↑ «Full list - Treaty Office - publi.coe.int». Treaty Office (en-GB). Skatīts: 2023-02-16.
- ↑ «Turcijā stājies spēkā lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas». Ārvalstīs (latviešu). 2021-07-01. Skatīts: 2023-08-12.
- ↑ 4,0 4,1 «Full list - Treaty Office - www.coe.int». Treaty Office (en-GB). Skatīts: 2023-10-09.
- ↑ «Reirs Latvijas vārdā paraksta Stambulas konvenciju». LETA. 2016. gada 18. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. maijā. Skatīts: 2016. gada 18. maijā.
- ↑ «Eiropas Parlaments mudina arī Latviju nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju». LSM.lv Ziņu redakcija. 2019.gada 28.novembrī. Skatīts: 2019.gada 3.decembrī.
- ↑ «LĒMUMS PAR LIETAS IEROSINĀŠANU». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2020. gada 4. augustā.
- ↑ «Tiesa: Stambulas konvencija atbilst Satversmei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-04.
- ↑ «Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa ES ratificēt Stambulas konvenciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-16.
- ↑ Jānis Kincis, Aleksandra Fahretdinova. «Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm» (latviešu). Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2023. gada 30. novembrī. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 «Vija Beinerte: “Kāpēc “Re:Baltica” maldina sabiedrību, apzināti slēpjot Stambulas konvencijas zemūdens akmeņus?”». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-10-09.
- ↑ Baiba Rudevska. «Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis». telos.lv (lv-LV), 2023-07-12. Skatīts: 2023-10-09.
- ↑ «Baiba Rudevska: Stambulas konvencijas piesegā tiek veikta dzimumu, ģimenes un sabiedrības dekonstrukcija». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-09.