Čerkasu apgabals

Čerkasu apgabals
	Čerkasu apgabals
	Черкаська область
	— apgabals —
	Radionova klints Gņilijtikičas upes Buckas kanjonāRadionova klints Gņilijtikičas upes Buckas kanjonā
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Čerkasi
Administratīvais iedalījums	4 rajoni
	Platība
- Kopā	20 900 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	1 260 000
- Blīvums	60,3/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (93,05%); krievi (5,40%)
	Mājaslapa: www.oda.ck.ua
	Čerkasu apgabals Vikikrātuvē

Čerkasu apgabals (ukraiņu: Черкаська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Poltavas apgabalu austrumos, Kirovohradas apgabalu dienvidos, Vinnicas apgabalu rietumos un Kijivas apgabalu ziemeļos.

Vēsture

Tagadējā Čerkasu apgabala teritorijas ziemeļu daļa līdz 1238. gadam bija Kijivas Krievzemes sastāvā, Dņepras kreisajā krastā valdīja Perejaslavļas kņazi. Dienvidu daļu apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), vēlāk Zaporižjas kazaki. 1239. gada 3. martā Perejaslavļu ieņēma mongoļu karaspēks un no 1245. gada tā atradās Zelta Ordas pakļautībā, kuras hani Perejaslavļā atsevišķus kņazus neiecēla un to pārvaldīja Kijivas kņazu dēli. 1363. gadā Perejaslavļas kņaziste tika inkorporēta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, no 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Kijivas vaivadijas sastāvā.

1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1708. gadā cars Pēteris I lika dibināt Kijivas guberņu. Polijas Otrās dalīšanas rezultātā 1793. gadā Krievijas sastāvā nokļuva arī Dņepras kreisais krasts. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā.

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1932. gada 27. februārī izveidoja Kijivas apgabalu, 1954. gada 7. janvārī tā dienvidu daļā izveidoja Čerkasu apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums

Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpst 6 apgabala nozīmes pilsētas - Bahačeve, Čerkasi, Kaņiva, Smila, Umaņa, Zolotonoša, kā arī 20 rajoni - Čerkasu rajons, Čihirinas rajons, Čornobajas rajons, Drabivas rajons, Horodiščes rajons, Hristiņivkas rajons, Kamjankas rajons, Kaņivas rajons, Katerinopiļas rajons, Korsuņas-Ševčenkivskas rajons, Lisjankas rajons, Maņkivkas rajons, Monastiriščes rajons, Smilas rajons, Špolas rajons, Taļnes rajons, Umaņas rajons, Zolotonošas rajons, Zvenihorodkas rajons, Žaškivas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir četri rajoni: Čerkasu rajons, Umaņas rajons, Zolotonošas rajons un Zvenihorodkas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.