Vikipēdija

Deniss Pušiļins

Deniss Pušiļins (krievu: Денис Владимирович Пушилин; dzimis 1981. gada 9. maijā Makejevkā) ir politiķis no Ukrainas daļas Donbasa, kurš ir starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas (DTR) vadītājs, kā arī kolaborants Krievijas labā.

Deniss Pušiļins 2022. gada 21. februārī, parakstot protektorāta līgumu ar Krievijas Federāciju.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1981. gada 9. maijā[1] Makejevkā, Doneckas apgabalā, Ukrainas PSR.[2][3]

Studēja uzņēmumu ekonomiku Donbasa Nacionālajā Būvniecības un arhitektūras akadēmijā, taču studijas nepabeidza.[4][5]

No 2011. līdz 2013. gadam viņš darbojās Sergeja Mavrodi finanšu piramīdā "MMM" (ukraiņu: Ми маємо мету), kad uz MMM bāzes tika izveidota politiskā partija, Pušilins kļuva par tās biedru.[5][6] No šī politiskā spēka 2013. gadā viņš kandidēja Augstākās Radas vēlēšanās Kijivas apgabala 94. apgabalā, ieņēma 19. vietu un saņēma 0,08% (77 balsis).

Eiromaidana laikā 2014. gada 5. aprīlī Pušiļins kļuva par Doneckas apgabala gubernatora vietnieku[3][5] un vadīja Doneckas iedzīvotāju mītiņu pret Ukrainas valsti.[6][7] Kad 7. aprīlī proklamēja DTR, Pušilins kļuva par tās pagaidu valdības līdzpriekšsēdētāju.[2]

2014. gada 3. novembrī viņu ievēlēja par DTR Tautas padomes deputātu no sabiedriski politiskās kustības "Doneckas Republika".[8] un 14. novembrī ievēlēja par Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieku.[8][9]

2018. gada 7. septembrī DTR Tautas padome viņu iecēla par DTR pagaidu vadītāju līdz republikas vadītāja ievēlēšanai valsts vēlēšanās, kuras bija paredzētas 2018. gada 11. novembrī.[10] Tajā pašā dienā Deniss Pušilins atlaida DTR Ministru padomi un veica nopietnas kadru izmaiņas DTR izpildvarā.

2018. gada 21. septembrī iesniedza dokumentus dalībai DTR vadītāja vēlēšanās 2018. gada 11. novembrī.[11] Pēc balsojuma rezultātiem Deniss Pušilins ieguvis 60,85% balsu.[12]

2021. gadā 6. decembrī Pušiļins kļuva par Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" biedru.

2022. gada 21. februārī Deniss Pušiļins kopā ar LTR vadītāju Leonīdu Pesečņiku aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību. Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā 20. septembrī Deniss Pušiļins un Leonīds Pasečņiks paziņoja, ka referendumu rīkos 23.—27. septembrī.[13]

Sankcijas labot šo sadaļu

2014. gada 29. aprīlī Pušiļinu iekļāva ES sankcijām pakļauto personu sarakstā,[14] 12. maijā Kanādas sankciju sarakstā,[15] bet 20. jūnijā — ASV sankciju sarakstā.[16] Pušilinu iekļāva arī Austrālijas, Šveices, Lihtenšteinas un Norvēģijas sankciju sarakstos.[17]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Особи, які переховуються від органів влади — Пушилин Денис Владимирович» (ukraiņu). МВС України. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-23. Skatīts: 2015-02-08.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Биография Дениса Пушилина» (krievu). РИА Новости. Skatīts: 2014-09-27.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Главой президиума ДНР избран Денис Пушилин» (krievu). Российская газета. 2014-05-19. Skatīts: 2014-05-20.
  4. ↑ «Автобиография Дениса Пушилина» (ukraiņu). Портал «МММВолонтёр». 2013-11-25. Skatīts: 2014-04-22.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «Пушилин Денис Владимирович» (krievu). facenews.ua. 2014-05-29. Skatīts: 2015-02-16.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Новый лидер донецких сепаратистов оказался функционером МММ» (krievu). zn.ua. 2014-04-06. Skatīts: 2014-04-22.
  7. ↑ «Лидер митингующих в Донецке заявил, что власти готовы к референдуму». РИА Новости. 2014-04-10. Skatīts: 2014-04-22.
  8. ↑ 8,0 8,1 Виктория Дэ. «Депутат ДНР Денис Пушилин назвал желание Порошенко отменить особый статус Донбасса истерикой» (krievu). Комсомольская правда, 2014-11-04. Skatīts: 2014-11-05.
  9. ↑ Надежда Ермолаева. «Андрей Пургин избран главой Народного совета ДНР» (krievu). Российская газета, 2014-11-14. Skatīts: 2014-11-14.
  10. ↑ «Временно исполняющим обязанности Главы ДНР назначен председатель парламента Денис Пушилин». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-07. Skatīts: 2018-09-07.
  11. ↑ «Денис Пушилин стал первым кандидатом на должность главы ДНР — Россия 24». Skatīts: 2018-09-21.
  12. ↑ «Donbass elections helped avert chaos after DPR leader’s murder, says Russian diplomat». TASS. 2018. gada 15. novembris. Skatīts: 2018. gada 17. novembris.
  13. ↑ Pašpasludinātās Donbasa “republikas” septembra beigās rīkos referendumu par pievienošanos Krievijai la.lv 2022. gada 20. septembrī
  14. ↑ Артем Филипенок, Александра Федотова. «ЕС обнародовал новый санкционный список против России» (krievu). РБК, 2014-04-29. Skatīts: 2015-02-08.
  15. ↑ Даниил Студнев. «Канада ввела санкции против 11 российских и украинских официальных лиц» (krievu). ТАСС, 2014-06-21. Skatīts: 2015-02-08.
  16. ↑ «США включили Болотова и Пушилина в санкционный список» (krievu). Lenta.ru. 2014-06-20. Skatīts: 2015-02-08.
  17. ↑ «Consolidated list of Ukraine-related sanctions and restrictive measures: individuals, entities and sectoral sanctions» (angļu). riskadvisory.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 5. jūlijā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deniss_Pušiļins&oldid=3964955"