2006. gads
gads
(Pāradresēts no 2006.gads)
- Šis raksts ir par 2006. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2006. gads Latvijā.
2006. gads (MMVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports |
| Gregora kalendārs | 2006 MMVI |
| Ab urbe condita | 2759 |
| Armēņu kalendārs | 1455 ԹՎ ՌՆԾԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6756 |
| Bahāju kalendārs | 162—163 |
| Bengāliešu kalendārs | 1413 |
| Berberu kalendārs | 2956 |
| Budistu kalendārs | 2550 |
| Birmiešu kalendārs | 1368 |
| Bizantiešu kalendārs | 7514—7515 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙酉年 (Koka gailis) 4702 vai 4642 — līdz — 丙戌年 (Uguns suns) 4703 vai 4643 |
| Koptu kalendārs | 1722—1723 |
| Etiopu kalendārs | 1998—1999 |
| Ebreju kalendārs | 5766—5767 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2062—2063 |
| - Shaka Samvat | 1928—1929 |
| - Kali Juga | 5107—5108 |
| Holocēna kalendārs | 12006 |
| Igbo kalendārs | 1006—1007 |
| Irānas kalendārs | 1384—1385 |
| Islāma kalendārs | 1426—1427 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4339 |
| UNIX laiks | 1136073600—1167609599 |
Šis gads bija:
- Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gads, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja;
- Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis Hanss Aspergers, Aspergera sindroma atklājējs);
- Mocarta gads, atzīmējot Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienu.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- Krievijas pārtrauca dabasgāzes piegādi Ukrainai sakarā ar cenu strīdiem;
- Sidnejā, Austrālijā tika uzstādīts karstuma rekords — 45 °C (113 °F).
- 2. janvāris — Vācijā, Bavārijas Alpos biezās sniegkārtas dēļ ielūza slidotavas jumts, tika nogalināti 15 cilvēki.
- 3. janvāris — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no Bekhanonas pilsētas, Rietumvirdžīnijā, ASV.
- 4. janvāris — Izraēlas premjerministrs Arons Šarons nodeva savas pilnvaras, vicepremjerministram Ehmudam Olmertam, vēlāk Šarons cieš no spēcīgas hemorāģiskas triekas.
- 5. janvāris — Saūda Arābijā, Mekā sabruka viesnīca, bojā ejot 76 svētceļnieki.
- 6. janvāris — ar tropisko vētru Zeta beidzās Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona.
- 7. janvāris:
- Apvienotās Karalistes Liberālo Demokrātu līderis Čārlzs Kenedijs atkāpās no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī;
- vairākos skandālos iejauktais ASV Baltā nama vairākuma līderis Toms Delajs paziņoja, ka atkāpjas no vadītāja amata.
- 8. janvāris — 6,9 balles stipra zemestrīce ar epicentru Grieķijas salā Kiterā satricināja Grieķiju un Vidusjūras austrumdaļu.
- 11. janvāris — Augustines vulkāna (Aļaska) izvirdums, pirmais kopš 1986. gada.
- 12. janvāris — Saūda Arābijā, paniski bēgot, bojā gāja 362 svētceļnieki.
- 14. janvāris — dabasgāzes sprādzienā Rumānijā bojā gāja 8 cilvēki.
- 15. janvāris — NASA zondes Stardust nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē uz Zemes nogādāja komētas daļiņas.
- 16. janvāris — par Libērijas prezidenti kļuva Elēna Džonsone Sirlīfa.
- 19. janvāris — Telavivā, Izraēlā, notika bumbas sprādziens, kurā iet bojā pats spridzinātājs, 20 cilvēki ievainoti.
- 21. janvāris — nomira Kosovas prezidents Ibrahims Rugova, prezidenta pienākumus uzņēmās Nehdžats Daci.
- 22. janvāris — Kaboverdē notika parlamenta vēlēšanas.
- 23. janvāris — Stefans Harpers uzvarēja federālajās vēlēšanās Kanādā un izveido mazākumvaldību.
- 24. janvāris — Mario Lemjē paziņoja, ka aiziet no Nacionālās Hokeja Līgas.
- 25. janvāris:
- Hamās ieguva vairākumu balsu Palestīniešu Likumdevēju padomes vēlēšanās;
- Romas pāvests Benedikts XVI, izsludināja savu pirmo encikliku — Deus Caritas Est (Labi ir mīlēt).
- 27. janvāris — Zalcburgā atzīmēja austrieša komponista Volfganga Amadeja Mocarta 250 gadu jubileju.
- 28. janvāris — Polijā, Katovices iebruka tirdzniecības halles jumts, bojā iet 65 cilvēki.
- 31. janvāris — Semjuels Alito nodeva ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu.
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — UAL korporācija, United Airlines, mātes kompānija, atguvās no bankrota.
- 3. februāris — novecojis Ēģiptes pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrima Sarkanajā jūrā pie Saūda Arābijas piekrastes.
- 4. februāris — Filipīnās, Pilsporta arēnā, Pasigas pilsētā tika nospiesti 71 cilvēki.
- 5. februāris — Pitsburgas "Steelers" uzvarēja Super Bown Xl, sakaujot Sietlas "Seahawks".
- 7. februāris — Haiti notika vispārējās vēlēšanas.
- 8. februāris — sākās Austrumtimoras 2006. gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas.
- 10.—26. februāris — Itālijā, Turīnā notika ziemas olimpiskās spēles.
- 16. februāris — Kobes aviolīnijas Kobē, Japānā atvēra aviolīniju servisu.
- 17. februāris — Leites salā, Filipīnās dubļu nogruvumā bojā gāja 1800 cilvēku.
- 19. februāris — Nueve Rosita, Meksikā šahtas sprādzienā bojā gāja 65 cilvēki.
- 22. februāris:
- Irākā, Samarā šiītu svētvieta — Al Askari mošeja cieta no mīnas sprādzieniem;
- Lielbritānijā tika nozagti vērstpapīri, kuru vērtība ir 53,1 miljoni sterliņu mārciņas.
- 23. februāris — Maskavas tirgū iegrūstot jumtam, bojā gāja 56 cilvēki.
- 24. februāris — Filipīnās izziņoja ārkārtas stāvokli, pēc valsts apvērsuma pret prezidentu Gloriju Makapagalu Arojo.
- 25. februāris — Ugandas prezidents Joveri Museveni uzvarēja 2 pārvēlēšanās. Kampalā pēc tam notika opozīcijas atbalstītāju protesti
Marts
labot šo sadaļu- 4. marts:
- Norvēģijas princi Sverre Magnuss kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme Karaļa pils kapelā, Oslo;
- notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar Pioner 10, cerot saņemt atbildi.
- 5. marts — Kodak teātrī, Holivudā, Kalifornijā, tika pasniegta gadskārtējā 78. Kinoakadēmijas balva.
- 7. marts — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos Vārānasī, Indijā.
- 10. marts — NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter iegāja Marsa orbītā.
- 11. marts:
- Mišela Bašelē nodeva zvērestu kā pirmā Čīles prezidente.
- Slobodans Miloševičs tika atrast miris kamerā ANO kara tribunāla centrā Hagā.
- 12. marts — notika vēsturisks kriketa mačs starp Austrālijas un Dienvidāfrikas komandām
- 15.—26. marts — Austrālijā, Melburnā, notika Nāciju Sadraudzības spēles.
- 19. marts — Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
- 20. marts − ETA uzņēmās atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā.
- 21. marts — pēc gadu ilgušas kritikas no amata atkāpās Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde.
- 22. marts:
- ETA izsludināja pamieru tās cīņā par Basku Zemes neatkarību no Spānijas;
- ASV, Federālā rezervju sistēma apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju.
- 24. marts — privāti būvētā nesējraķete Falcon 1 pirmajā lidojumā cieta avāriju.
- 25. marts:
- 500 000 cilvēki Losandželosā, ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju;
- 7 cilvēki tika nogalināti Kapitolija kalna slaktiņā Sietlā, Vašingtonā.
- Scramjet raķešdzinējs, Hyshot II, 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs Vūmeras, Dienvidāfrikā.
- 26. marts — Skotijā tika ieviests aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citās sabiedriskās vietās.
- 30. marts:
- pie Bahreinas krastiem apgāžas kuģis Al—Dana, bojā gāja 48 cilvēki.
- Sandjego, Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā beisbola čempionāts, kurā Japānai sakaujot Kubu tā kļuva par uzvarētāju;
- pirmais brazīliešu kosmonauts Markoss Pontess izgāja kosmosā ar Krievijas Sojuz kosmosa kuģi, Sojoz TMA-8.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 10. aprīlis — Romāno Prodi ar nelielu balsu pārsvaru sakāva Silvio Berluskoni Itālijas parlamenta vēlēšanās.
- 11. aprīlis — ESA zonde Venus Express iegāja Veneras orbītā.
- 20. aprīlis — Hana Monsuka kļuva par pirmo sievieti, Dienvidkorejas premjerministri.
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs — Bolīvijas prezidents Evo Moraless paziņoja par naftas un gāzes nozares nacionalizāciju.
- 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelts Oskars Ariass.
- 16. maijs — Apple laida klajā klēpjdatoru līniju MacBook.
- 21. maijs — Melnkalnē notika referendums, kurā iedzīvotāji atbalstīja atdalīšanos no Serbijas un Melnkalnes valsts.
- 23. maijs — par Taizemes premjerministru tika iecelts Thaksins Sinavatra.
- 27. maijs — 6,3 balles stipra zemestrīce satricināja Javas centrālo daļu Indonēzijā, kurā gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 1. jūnijs — par Lietuvas premjerministru kļuva Zigmants Balčītis.
- 3. jūnijs — Melnkalne pasludināja neatkarību pēc notikušā referenduma. Serbijas un Melnkalnes savienība beidza pastāvēt 5. jūnijā, Serbijai pasludinot sevi par tās mantinieci.
- 6. jūnijs
- 18. jūnijs — tika palaists Kazahstānas pirmais pavadonis KazSat ar krievu nesējraķeti Proton-K.
- 29. jūnijs — sievietes pirmoreiz piedalījās Kuveitas parlamenta vēlēšanās.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — izmēģinājumu režīmā tika palaista Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija, savienojot Ķīnu ar Tibetu.
- 2. jūlijs — notika Meksikas prezidenta vēlēšanas. 5. septembrī tika pasludināts, ka uzvarējis ir Filipe Kalderons.
- 4. jūlijs — kosmoplāns Space Shuttle Discovery devās misijā STS-121 uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas uz zemes atgriezās 17. jūlijā.
- 5. jūlijs — Ziemeļkoreja palaida vismaz 7 raķetes, tai skaitā tālās darbības Taepodong-2.
- 6. jūlijs — atvērta Natulas pāreja starp Indiju (Sikimā) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš Ķīnas—Indijas kara.
- 12. jūlijs — Izraēlas armija iebruka Libānā pēc tam, kad Hezbollah kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām Hezbollah pasludināja karu pret Izraēlu.
- 14. jūlijs — par Polijas premjerministru kļuva Jaroslavs Kačiņskis.
- 31. jūlijs — Kubas prezidents Fidels Kastro pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību viņa brāļa Raula rokās.
Augusts
labot šo sadaļu- 11. augusts — Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas — Libānas konflikta noregulēšanu. 14. augustā tika pārtraukta uguns.
- 24. augusts — Starptautiskā Astronomijas savienība 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma planētas definīciju. Līdz ar to Plutons zaudēja planētas statusu, kļūstot par pundurplanētu.
Septembris
labot šo sadaļu- 4. septembris:
- sāka raidīt MTV Eesti, MTV Latvija un MTV Lietuva.
- par Čehijas premjerministru kļuva Mireks Topolāneks.
- 9. septembris — kosmoplāns Atlantis devās misijā STS-115 uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas uz zemes atgriezās 21. septembrī.
- 18. septembris — tika palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-9, kur apkalpē bija arī neprofesionālā irāņu izcelsmes kosmonaute Anuše Ansari.
Oktobris
labot šo sadaļu- 7. oktobris — Latvijā notika 9. Saeimas vēlēšanas.
- 9. oktobris — Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu.
- 13. oktobris — par Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno ģenerālsekretāru ievēlēja Panu Kimunu no Dienvidkorejas.
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — pēc 48 gadu ilgas pastāvēšanas darbību beidza Stardust Resort & Casino Lasvegasā.
- 5. novembris:
- bijušajam Irākas prezidentam Sadamam Huseinam un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, Irākas tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci;
- Nikaragvā notika vispārējās vēlēšanas.
- 7. novembris:
- ASV Kongresa vēlēšanās: demokrāti uzvarēja un atguva kontroli Kongresā kopš 1994. gada;
- ASV Kongresa vēlēšanās: Minesotas demokrāte Keita Elisona kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — islāmisti, Baltajā namā;
- Japānas pilsētā Saroma, Hokaido virpuļviesulis nogalināja 9 cilvēkus. Šis virpuļviesulis ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941. gada.
- 8. novembris:
- ASV ministrs Donalds Ramsfelds atkāpās no amata; Prezidents Džordžs Bušs nominēja šim amatam Robertu Geitsu, bijušo Centrālās informācijas aģentūras direktoru;
- Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas direktori — ģenerāli.
- 12. novembris:
- Dienvidosetijā, kas formāli pieder Gruzijai, notika referendums par republikas neatkarību;
- Džeralds Fords pārspēj Ronaldu Reiganu kā visilgāk dzīvais ASV prezidents.
- 15. novembris:
- Al Jazeera uzsāka raidīt angļu valodā jaunu kanālu, Al Jazeera English;
- Puertoriko sākas Sales and Use Tax;
- Havaju salas aizliedza smēķēt sabiedriskās vietās.
- 16. novembris — Tongas galvaspilsētā Nukualofā notika dumpis.
- 20. novembris — Irāna un Sīrija atzīst Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības.
- 21. novembris — gāzes sprādzienā Polijā bojā gāja 23 kalnrači.
- 22. novembris — Nīderlandes vispārējās vēlēšanās uzvarēja Kristīgo Demokrātu apvienība.
- 23. novembris:
- Londonas bārā ar poloniju—210 tika nogalināts bijušais VDK aģents Aleksandrs Ļitviņenko;
- vairākās mašīnās ievietotās bumbas sprāga Bagdādē, tika nogalināti 215 cilvēku un vēl 257 ievainoti.
- 25. novembris — Bahreinā notika parlamenta vēlēšanas.
- 26. novembris — ASV tiesnesis Džeimss Robertsons atļāva ASV kasei izziņot briesmas dolāram.
- 28.—29. novembris — Rīgā notika NATO samits.
- 30. novembris:
- Dienvidāfrikā notika piektās valsts legalizētās geju kāzas;
- Filipīnās dubļu nogruvumā bojā gāja simts cilvēki;
- Microsoft iepazīstināja ar jauno operētājsistēmu Windows Vista;
- izveidots uzņēmums Alcatel-Lucent, apvienojoties Francijas Alcatel un ASV Lucent.
Decembris
labot šo sadaļu- 1. decembris — Felipe Kalderons nodeva Meksikas prezidenta zvērestu.
- 1.—15. decembris — Dohā, Katarā, norisinās 15. Āzijas spēles.
- 2. decembris:
- Romā apmēram 2 miljoni cilvēku iziet ielās un protestē pret Romāno Prodi valdību;
- Stefana Diona tika ievēlēta par jauno Kanādas Liberālo partijas līderi.
- 3. decembris:
- Eds Stelmačs tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvās konservatīvajā partijā, Albertā;
- Ugo Čavess tika ievēlēts par Venecuēlas prezidentu uz atkārtotu termiņu;
- Vācijā tika uzspridzināts Westerholt Power stadions.
- 4. decembris — par Austrālijas premjerministru tika iecelts Kevins Rads.
- 7. decembris — Ohaio štatā, ASV aizliedza smēķēt publiskās vietās.
- 9. decembris — Maskavā slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 45 cilvēki.
- 10. decembris:
- Kristers Fuglesands kļuva par pirmo zviedru kosmonautu;
- Kosmoplāns Discovery devās misijā STS-116 uz Starptautisko kosmosa staciju.
- 11. decembris — Mahmūds Ahmadīnežāds Teherānā, Irānā, atklāja Holokausta konferenci.
- 13. decembris:
- Ķīniešu upes delfīnu tika atzīti par izmirušiem.
- ASV senators Tims Džonsons sniedza radio interviju streika laikā.
- 15. decembris — Butānas karalis Džigme Singje Vangčuks atteicās no troņa par labu savam dēlam Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam gadu agrāk, nekā paredzēts.
- 20. decembris — Somālijā: Islāmistu tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai.
- 21. decembris — austrāliešu kriketists Šīns Varns paziņoja par karjeras beigšanu.
- 22. decembris — kosmoplāns Discovery pēc divu nedēļu misijas nosēdās uz Zemes Kenediju kosmosa centrā.
- 24. decembris — Etiopija piekrita ar karaspēku iejaukties Somālijā.
- 26. decembris — Nigērijā rūpniecības galvaspilsētā Lagosā, naftas cauruļvada sprādzienā tika nogalināti vismaz 200 cilvēku.
- 29. decembris — Somālijā Etiopijas un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma Mogadīšo bez pretestības.
- 30. decembris — bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins tika sodīts ar nāvi pakarot.
- 31. decembris — Bagdādē notika 11 bumbas sprādzieni.
Kultūra
labot šo sadaļu- 20. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Somijas grupa Lordi.
- 25. decembris — ritmlūza un solo mūzikas leģenda Džeimss Brauns pameta mūziku 73 gadu vecumā.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 8. marts — Varens Zaīrs-Emrī (Warren Zaïre-Emery), franču futbolists
- 21. jūlijs — Endriks (Endrick), brazīliešu futbolists
- 1. oktobris — Prija Fergusone (Priah Ferguson), amerikāņu aktrise
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu
- 14. janvāris — Šellija Vintersa (Shelley Winters), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā)
- 21. janvāris — Ibrahims Rugova (Ibrahim Rugova), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā)
- 27. janvāris — Johaness Rau (Johannes Rau), Vācijas prezidents (dzimis 1931. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu
- 21. februāris — Genādijs Aigi (Генна́дий Айги́), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā)
- 23. februāris — Telmo Sarra (Telmo Zarra), Spānijas futbolists (dzimis 1921. gadā)
- 28. februāris — Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā)
Marts
labot šo sadaļu
- 11. marts — Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević), serbu politiķis, Serbijas un Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- 14. marts — Lennarts Meri (Lennart Meri), igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, Igaunijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 25. marts — Ričards Flaišers (Richard Fleischer), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1917. gadā)
- 27. marts — Staņislavs Lems (Stanislaw Lem), poļu rakstnieks (dzimis 1921. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 20. jūnijs — Jurijs Abizovs (Юрий Абызов), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu
- 10. jūlijs — Šamils Basajevs (Шамиль Басаев), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965. gadā)
- 13. jūlijs — Reds Batonss (Red Buttons), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1919. gadā)
Augusts
labot šo sadaļu- 3. augusts — Elizabete Švarckopfa (Elisabeth Schwarzkopf), Austrijas / ASV operdziedātāja (dzimusi 1915. gadā)
- 9. augusts — Džeimss Van Allens (James van Allen), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā)
- 25. augusts — Silva Kaputikjana, armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā)
- 30. augusts:
- Glenns Fords (Glenn Ford), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā)
- Nagībs Mahfūzs (نجيب محفوظ), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 28. oktobris — Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā)
- 30. oktobris — Klifords Gīrcs (Clifford Geertz), ASV antropologs (dzimis 1926. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu
- 16. novembris — Miltons Frīdmans (Milton Friedman), ASV ekonomists (dzimis 1912. gadā)
- 17. novembris — Ferencs Puškāšs (Ferenc Puskás), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930. gadā)
- 20. novembris — Roberts Oltmens (Robert Altman), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā)
- 23. novembris — Filips Nuarē (Philippe Noiret), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu
.jpg)
- 10. decembris — Augusto Pinočets (Augusto Pinochet), Čīles diktators (dzimis 1915. gadā)
- 12. decembris — Pīters Boils (Peter Boyle), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1935. gadā)
- 14. decembris — Ahmets Ertegins (Ahmet Ertegün), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923. gadā)
- 21. decembris — Saparmurats Nijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940. gadā)
- 26. decembris — Džeralds Fords (Gerald Ford), ASV 38. prezidents (dzimis 1913. gadā)
- 30. decembris — Sadams Huseins (Saddam Hussein), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937. gadā)