Sikima
Sikima (angļu: Sikkim, nepāliešu: सिक्किम Sikhim) ir Indijas štats Himalajos. Tas robežojas rietumos ar Nepālu, ziemeļos un austrumos ar Ķīnu (Tibetu), dienvidaustrumos ar Butānu, dienvidos ar Rietumbengālijas štatu. Sikima ir mazākapdzīvotais un otrs mazākais (aiz Goa) Indijas štats. Sikimas galvaspilsēta ir Gangtoka.
| Sikima Sikkim, सिक्किम | |
|
 | |
| Platība | 7096 km² |
| Galvaspilsēta (lielākā pilsēta) |
Gangtoka |
| Iedalījums | 4 apgabali |
| Iedzīvotāji | 540 493 |
| - blīvums | 76,17 cilv./km² |
| Gubernators | Balmiki Prasads Singhs |
| Štats dibināts | 1975. gada 16. maijā |
| Laika josla | ITC (UTC) +5:30 |
| Koordinātas | 27°20′00″N 88°37′00″E / 27.33333°N 88.61667°E |
| Laika josla | UTC +5:30 |
| Tīmekļa vietne | www.sikkim.nic.in |
Atrodoties Himalaju dienvidu pakājē, Sikimā ir plaša ģeogrāfiska un bioloģiska daudzveidība. Klimats variē no subtropiskā līdz alpīnajam. Štata ziemeļrietumos, uz robežas ar Nepālu atrodas pasaulē trešā augstākā virsotne Kančendžangs.
Vēsture
labot šo sadaļu17. gadsimtā Sikimas teritorijā pie varas nāca Namgjalu dinastija, kura cēlusies no Khamas (Tibetas austrumdaļā). Karalis tika saukts par čogjal — "dievišķais valdnieks". 18. gadsimta sākumā Sikimu ieņēma butānieši, kurus izdevās izdzīt ar Tibetas palīdzību. Pēc tam vairākkārt notika uzbrukumi no Butānas un Nepālas, kas beidzās 1791. gadā ar ķīniešu karaspēka ierašanos šajā reģionā. Saņemot aizsardzību, Sikima kļuva par Ķīnas vasaļvalsti.
1817. gadā, pēc Britu Indijas uzvaras pār Nepālu, Sikima nokļuva britu ietekmes sfērā. 1835. gadā Britu Austrumindijas kompānijai izdevās savā jurisdikcijā iekļaut karalistes dienvidu rajonus, ar ko nevarēja samierināties Sikimas vadība. 1849. gadā tika arestēti divi britu zinātnieki par neatļautu atrašanos valstī. Tas radīja iemeslu britu militārajai ekspedīcijai. 1853. gadā tika anektētas dienvidu provinces Dardžilinga (tagad iekļauta Rietumbengālijas štatā) un Moranga. Pēc tam, kad tibetieši ieņēma vairākus ziemeļu robežas fortus, 1886. gadā briti sakāva tibetiešus, un visa Sikima nonāca Britu Indijas pakļautībā. 1918. gadā Sikimas neatkarība tika atjaunota.
Pēc Indijas neatkarības iegušanas Sikima kļuva par Indijas protektorātu. Indija paturēja savā pārziņā ārējo aizsardzību, ārlietas un sakarus. 1955. gadā valstī tika izveidots parlaments, un Sikima kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1962. gadā Ķīnas un Indijas kara laikā Natulas pārejā notika vairākas sadursmes starp indiešiem un ķīniešiem, pēc kuras pāreja uz Ķīnu tika slēgta (tā tika atvērta 2006. gada 6. jūlijā).
1970. gados valstī sākās antimonarhistisks noskaņojums, un arī nepālieši pierasīja plašāku pārstāvniecību parlamentā. 1975. gadā parlaments un premjerministrs, aiz čongjala muguras, griezās pie Indijas ar prasību uzņemt valsti Indijas sastāvā. 1975. gada 14. aprīlī Sikimā notika referendums, kura vairākums nobalsoja par pievienošanos Indijai. 1975. gada 16. maijā Sikima oficiāli kļuva par Indijas Savienības 22. štatu. To atzina ANO un visas valstis, izņemot Ķīnu. Ķīna Sikimas iekļaušanu Indijā atzina tikai 2003. gadā pēc tam, kad Indija atzina Tibetu kā Ķīnas neatņemamu sastāvdaļu.
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sikima |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sikima.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Indiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |