Atvērt galveno izvēlni

Aspergera sindroms (saīsināti AS) ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. Šo terminu 1981. gadā ieviesa Lorna Vinga. Viņa šo slimību nosauca austriešu psihiatra un pediatra Hansa Aspergera vārdā, kura darbs netika novērtēts līdz pat 1990. gadiem. Ar Aspergera sindromu slimiem cilvēkiem parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā. Toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas. Daži uzskata, ka ar šo slimību slimoja Sokrats, Čārlzs Darvins,[1] Īzaks Ņūtons un Alberts Einšteins,[2] kaut arī nevienam no viņiem dzīves laikā diagnoze netika uzstādīta.

Cilvēkiem ar Aspergera sindromu ir raksturīgs šaurs interešu loks, kurā iekļaujas visnotaļ specifiskas lietas (piemēram, dinozauri vai kosmoss); tāpat ir raksturīga monotona, gandrīz robotiska balss. Dažkārt šo cilvēku jūtas var šķist esam "iesaldētas", bet tajā pašā laikā ir arī iespējams, ka Aspergera sindroma pacients ir pārlieku līdzjūtīgs.

Autisma cēlonis nav zināms.[3] Daļēji tas ir iedzimstošs,[4] bet to var ietekmēt arī vides faktori [3]. Nav arī viens vienīgs piemērots ārstēšanas veids. Terapiju mērķis ir uzlabot sliktas komunikāciju prasmes, tikt galā ar obsesīvām rutīnām, ar fizisku neveiklību.[5] Var tikt izmantotas šādas terapijas: sociālo prasmju treniņš, kognitīvi - biheiviorālā terapija, fizioterapija, vecāku apmācības. Medikamenti var tik izmantoti saistītu slimību ārstēšanā, piemēram, garastāvokļa traucējumu vai trauksmes. Lielākā daļa simptomu bērniem parasti samazinās, bērniem pieaugot, tomēr sociālās un komunikāciju grūtības mēdz saglabāties.

AtsaucesLabot

  1. «Did Charles Darwin Have Asperger's Syndrome? 08-12-2009 by Ilana Simons.». Barnes&Noble.com. Skatīts: 2014. gada 28. jūlijā.[novecojusi saite]
  2. «Einstein and Newton showed signs of autism. 30 April 2003 by Hazel Muir.». New Scientist. Skatīts: 2014. gada 28. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 «National Institute of Mental Health». Archived from the original on 12 March 2016. Skatīts: Retrieved 12 March 2016..
  4. Klauck, SM (June 2006). [doi:10.1038/sj.ejhg.520161 "Genetics of autism spectrum disorder"]. European Journal of Human Genetics 14 (6): 714-720.
  5. Adolescent Medicine Clinics. «Asperger's syndrome». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. novembrī. Skatīts: inactive 16 October 2019.