Republika

Šis raksts ir par valsts pārvaldes formu. Par Latvijas politisko partiju skatīt rakstu Republika (partija).

Republika (latīņu: res publica — ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību. Daudzās republikās tauta ievēl arī valsts vadītāju, piemēram, prezidentu. Republiku vadītāji ir atbildīgi par tautu, kas to ir ievēlējusi. Mūsdienu republiku pamatā ir doma, ka vara pieder tautai, tas ir, ja tauta ir neapmierināta ar to, kā valda valsts vadītāji, tad nākamajās vēlēšanās ievēl citus pārstāvjus. Vēsturiski termins ‘republika’ tika attiecināts uz jebkuru valsti, kurā nebija monarhija.

“Republika baro un apmāca savus bērnus” (La République nourrit ses enfants et les instruit, Onorē Damjē, 1848. gads)

Republikas pārvaldes forma nenozīmē, ka valstī ir demokrātija — ir iespējamas valstis ar ierobežotu demokrātiju, ja vēlēšanu tiesības ir šauram pilsoņu slānim, vai arī zem republikas izkārtnes var slēpties tīri autoritārs vai totalitārs režīms. Kā piemēru var minēt Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (Ziemeļkoreju) vai Augusto Pinočeta pārvaldīto Čīles Republiku, kurās zem republikas izkārtnes ir totalitārisms.

Republiku iedalījums

Republikas vispārīgi var iedalīt:

1. prezidentālās republikās, kurās likumdevējs ir tautas vēlēts parlaments, bet izpildvaras galva ir tautas vēlēts prezidents, kurš patstāvīgi veido valdību un vada tās darbu, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis;
2. parlamentārās republikās, kurās likumdevējs parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu. Parlamentārā republikā var būt prezidenta institūts, bet ne kā izpildvaras nesējs. Prezidents ir valsts galva un veic reprezentatīvās funkcijas, piemēram, Latvija;
3. kvaziprezidentālās republikās, kurās valstī ir tautas vēlēts parlaments un tautas vēlēts prezidents. Taču prezidents nav izpildvaras galva. Valdību veido parlaments, lai arī ar prezidenta līdzdalību, piemēram, Krievija.

Federatīvā republika

Federatīvā republikā pastāv varas dalīšana starp federatīvajām un vietējām iestādēm, atšķirībā no unitāras republikas, kur vara ir centralizēta.

Islāma republika

Teokrātiska vai līdzīga valdības formu, kurā islāma garīdzniecībai ir būtiska loma valsts pārvaldībā, sauc par islāma republiku. Pašlaik islāma republikas ir Irāna, Mauritānija un Pakistāna. Agrāk bija vēl dažas valstis ar šādu pārvaldes formu.

Autonomās republikas

Ievērojams skaits autonomo republiku atrodas pēcpadomju valstīs, bet lielākā daļa no tām ir daļa no Krievijas. Daudzas no šīm republikām tika izveidotas padomju laikā kā Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR). Šī administratīvā iedalījuma forma ir līdzīga provinces vai štata jēdzienam un būtībai.

Vēsture

Vēsturiski pirmā republika bija Senajā Romā. 509. gadā p.m.ē. izveidojās Romas Republika, kas pastāvēja līdz 27. gadam p.m.ē., gandrīz 500 gadus. Valsts vara piederēja Senātam, kurā bija uz mūžu ievēlēti cilvēki.

Līdz 17. gadsimtam par republiku dēvēja jebkuru valsti, kurā nebija monarhija vai cits autoritārs režīms. 18. gadsimta beigās izveidojās pirmās mūsdienu republikas. 1788. gadā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par pirmo republiku mūsdienu izpratnē. ASV valdību vadīja vēlēts ASV prezidents. Likumdošanas vara nonāca vēlētu senatoru un pārstāvju rokās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Republika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)