Republika

Šis raksts ir par valsts pārvaldes formu. Par Latvijas politisko partiju skatīt rakstu Republika (partija).

Republika ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav monarhija. Nosaukums radies no latīņu res publica — ‘sabiedriska lieta’. Republikas pārvaldes forma nenozīmē, ka valstī ir demokrātija — ir iespējamas valstis ar ierobežotu demokrātiju, ja vēlēšanu tiesības ir šauram pilsoņu slānim, vai arī zem republikas izkārtnes var slēpties tīri diktatorisks vai totalitārs režīms.

"Republika baro un apmāca savus bērnus" (La République nourrit ses enfants et les instruit. Honoré Daumier, 1848.gadā.)

Republikas vispārīgi var iedalīt:

1. prezidentālās republikās, kurās likumdevējs ir tautas vēlēts parlaments, bet izpildvaras galva ir tautas vēlēts prezidents, kurš patstāvīgi veido valdību un vada tās darbu. Klasisks piemērs ir ASV;
2. parlamentārās republikās, kurās likumdevējs parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu. Parlamentārā republikā var būt prezidenta institūts, bet ne kā izpildvaras nesējs. Prezidents ir valsts galva un veic reprezentatīvās funkcijas. Piemērs — Latvijas Republika;
3. kvaziprezidentālās republikās, kurās valstī ir tautas vēlēts parlaments un tautas vēlēts prezidents. Taču prezidents nav izpildvaras galva. Valdību veido parlaments, lai arī ar prezidenta līdzdalību. Piemērs — Krievijas Federatīvā Republika.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Republika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)