Staņislavs Lems
Staņislavs Hermans Lems (poļu: Stanisław Herman Lem, dzimis 1921. gada 12. septembrī Ļvivā, miris 2006. gada 27. martā Krakovā) bija poļu zinātniskās fantastikas rakstnieks, filozofs un esejists. Lema grāmatas tulkotas apmēram 40 valodās, to kopējā tirāža pārsniedz 27 miljonus eksemplāru.
| |||||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1921. gadā Ļvivas ebreju izcelsmes ārsta Samuela Lema un viņa sievas Sabinas, dzimušas Volleres (Woller), ģimenē. Ticis audzināts katolicisma garā, taču apguvis arī ebreju reliģiskās mācības, vēlāk kļuvis par agnostiķi un ateistu.
Pēc Polijas kampaņas un padomju okupācijas Lems 1940. gadā sāka studēt medicīnu Ļvivas Universitātē, nacistiskās okupācijas laikā viņš ar viltotiem dokumentiem strādāja par automehāniķi un metinātāju uzņēmuma Rohstofferfassung garāžās, 1941. – 1942. gadā palīdzēja poļu pretošanās kustībai, nododot lūžņu savākšanas laikā nozagto munīciju un sprāgstvielas. 1943. gadā viņam atkal bija jāmaina identitāte un adrese, jo viņš baidījās tikt arestēts par ebreju drauga paslēpšanu savas mājas bēniņos. 1944. gadā, kad Sarkanā armija atkal okupēja Ļvivu, viņš turpināja medicīnas studijas, taču 1945. gada jūlijā Lema ģimeni izsūtīja no Padomju Savienības anektētās Ļvivas uz Krakovu, kur viņš turpināja medicīnas studijas. Lems izvēlējās nekārtot gala eksāmenus, lai izvairītos no militārā ārsta karjeras. Viņš strādāja par zinātnisko asistentu organizācijā Konwersatorium Naukoznawcze, šajā laikā viņš arī pievērsās literārajai darbībai.
1951. gadā tika publicēts Lema romāns "Astronauti" (Astronauci) (viņa vecākais romāns gan ir "Cilvēks no Marsa" (Człowiek z Marsa), sarakstīts 1946. gadā, bet grāmatā izdots tikai 1989. gadā). 1953. gadā Lems apprecēja Barbaru Lesņaku (Leśniak). 1982. gadā, kad Polijā izsludināja kara stāvokli, Lems pameta Poliju un strādāja Rietumberlīnē, bet vēl pēc gada devās uz Vīni, kur arī uzrakstīja divus pēdējos romānus. 1988. gadā viņš atgriezās Polijā. Lema pazīstamākie darbi ir romāni "Solāris" (Solaris, 1961), "Neuzvaramais" (Niezwyciężony, 1964) u.c.
1988. gadā viņš atgriezās Polijā, miris 2006. gadā Krakovā.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuLatviski izdoti šādi Lema darbi:
- "Astronauti" (ar īsinājumiem laikrakstā "Padomju Jaunatne", 1959)
- "Magelāna mākonis" (tulk. N. Krilova, 1960)
- "Petaura medības" (tulk. Irēna Juhņeviča, 1966)
- "Neuzvaramais" (tulk. A. Feldhūne, Česlavs Šklenniks, 1970)
- "Solāris" (tulk. Zigfrīds Trenko, 1970)
- "Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi; Balss no debesīm" (tulk. Voldemārs Meļinovskis, 1975); viens no Ijona Klusā atmiņu stāstiem ar nosaukumu "No Jonasa Klusā atmiņu stāstiem" J. Ozola tulkojumā publicēts žurnālā "Zinātne un Tehnika" 1964. gadā[1]
- "Summa technologiae" (tulk. Juris Birzvalks, 1987)
- "Pasaules gals pulksten astoņos vakarā" (tulk. Rita Luginska, 1989); krājuma titulstāsts publicēts turpinājumos žurnālā "Liesma" 1966. gadā.
Pēc romāna "Solāris" motīviem 1972. gadā Andrejs Tarkovskis uzņēma filmu "Solāris". Vēl viena filma iznāca 2002. gadā, tās režisors ir Stīvens Soderbergs.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Staņislavs Lems |
Atsauces
labot šo sadaļuŠī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |