- 1. janvāris — ar 2006. gada 1. janvāri tika aizliegta cigarešu marku reklāma Latvijas kinoteātros.
- 2. janvāris — mērniecības darbus Latvijā sāka veikt valsts SIA "Latvijas Valsts mērnieks", kas tika izveidota Valsts zemes dienesta reorganizācijas procesā.
- 3. janvāris — Ministru kabinets atkārtoti vienojās, ka Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā būs eiro.
- 6. janvāris — ugunsgrēks Rīgā, Mirdzas Ķempes ielā 11, 8. stāva dzīvoklī paņēma četras dzīvības. Piektais ģimenes loceklis — pusaugu zēns — smagā stāvoklī tika ievietots slimnīcā.
- 11. janvāris — premjers Aigars Kalvītis (TP) vienīgais no Eiropas Savienības valstu valdību vadītājiem piedalījās pēc starptautisko novērotāju atzinuma nedemokrātiskās vēlēšanās uzvarējušā Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva inaugurācijas ceremonijā.
- 14. janvāris — uz jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" bāzes tika izveidota politiskā partija Visu Latvijai.
- 2. februāris — Administratīvā apgabaltiesa apmierināja rīdzinieces Enesas Saburovas pieteikumu un atzina par prettiesisku Rīgas pilsētas būvvaldes 2004. gada maijā izdoto būvatļauju SIA N&J vairākstāvu nama būvniecībai iekšpagalmā Brīvības gatvē 352/358.[7]
- 9. februāris — Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja bijušā Bankas Baltija prezidenta Tāļa Freimaņa un Alvja Līduma sūdzību pret Latvijas valsti, tomēr atzina, ka Latvijas valstij nav jāmaksā kompensācijas bijušajiem bankas pārstāvjiem.
- 12. februāris — Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.
- 13. februāris — Rīgas apgabaltiesa atzina, ka bijušais Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, apvienības TB/LNNK atbalstītājs Normunds Lakučs ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.
- 18. februāris — ar Raimonda Paula dziedāšanas svētkiem tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga.
- 21. februāris — Rīgas domes atjaunotajā, pirms pieciem gadiem likvidētajā Rīgas galvenā arhitekta amatā uz pieciem gadiem iecēla pazīstamo arhitektu un diplomātu Jāni Dripi.
- 26. februāris — ziemas olimpisko spēļu noslēgumā piedalījās Latvijas kluba Aerodium LV pārstāvji, viņu priekšnesums — akrobātiski triki lidojumā bez spārniem — pārsteidza miljoniem skatītāju visā pasaulē.
- 3. marts — atsākās tiesa Bankas Baltija lietā: tās likvidators BDO Invest Rīga lūdza piedzīt no Latvijas Bankas 185 miljonus latu.
- 8. marts — no 2007. gada 1. janvāra tika atcelti īres griesti denacionalizētajos namos, jo šī norma neatbilda Satversmei. Tā nosprieda Satversmes tiesa, kuras paziņotais lēmums nav pārsūdzams.
- 10. marts — Rīgas apgabaltiesa atzina bijušo veselības ministru, ķirurgu Āri Auderu par vainīgu krāpšanā un piesprieda naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 13 500 latu apjomā un mantas konfiskāciju.
- 11. marts — Juris Bojārs atkāpās no LSDSP priekšsēdētāja amata.
- 12. marts — Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto demonstrēja vairākas telefonsarunas no tā dēvētās Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietas un attēlo lietā iesaistīto — Germana Miluša, Gvido Harija Volburga, Leonīda Lasmaņa, Ilmāra Ančāna, arī Andra Šķēles un Aināra Šlesera — sarunas.
- 15. marts — Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pieprasīja Aināra Šlesera (LPP) atkāpšanos no Satiksmes ministra amata. Ainārs Šlesers paziņoja, ka nav iesaistīts Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas skandālā, tādēļ pats no Satiksmes ministra amata neatkāpsies.
- 16. marts — ar 13 balsīm pret Četrām Eiropas Cilvēktiesību tiesas pēdējā instance mainīja pašas iepriekš pieņemto spriedumu un atzina, ka Latvija nav pārkāpusi bijušās Interfrontes aktīvistes, tagadējās eirodeputātes Tatjanas Ždanokas tiesības un Latvijas valsts drīkstēja vēlēšanās liegt kandidēt bijušajiem komunistiem. Taču Strasbūras tiesa arī norādīja, ka ierobežojumi nevar būt mūžīgi un tie periodiski ir jāpārskata, virzoties uz atcelšanu, jo Latvija kā Eiropā atgriezusies valsts esot spēcīgāka nekā neatkarības starpposmā.
- 16. marts — naktī ap Brīvības pieminekli drošības nolūkos tika uzlikts žogs. Latviešu leģiona piemiņas dienā dažu ekstrēmistisku grupu aktivitātes Rīgas centrā stingri uzraudzīja policisti. Notika neliela grūstīšanās un tika aizturēti 65 cilvēki.
- 17. marts — Rīgas Centra rajona tiesa atzina bijušo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieku Jāni Lejnieku par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda viņam nosacītu trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku, kā arī mantas konfiskāciju.
- 17. marts — Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) parakstīja rīkojumu par Aināra Šlesera (LPP) atbrīvošanu no satiksmes ministra amata. Šī bija jau trešā reize, kad Aināram Šleseram savas nepilnus desmit gadus ilgās politiskās karjeras laikā jāpamet amats Ministru kabinetā.
- 21. marts — Zviedrijas ārlietu ministre latviete Laila Freivalde atkāpās no amata pēc gadu ilgušas kritikas.
- 13. janvāris — Arnolds Burovs, animators (dzimis 1915. gadā)
- 2. februāris — Ēriks Koņeckis, hokejists (dzimis 1920. gadā)
- 23. februāris — Andrejs Eglītis, dzejnieks (dzimis 1912. gadā)
- 1. marts — Kikōne (Edgars Mednis), dzejnieks (dzimis 1984. gadā)
- 5. maijs — Uldis Vazdiks, aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 20. jūnijs — Jurijs Abizovs, literatūrzinātnieks (dzimis 1921. gadā)
- 14. jūlijs — Eduards Pāvuls, aktieris (dzimis 1929. gadā)
- 31. jūlijs — Jānis Āboltiņš, ekonomists un politiķis (dzimis 1943. gadā)
- 11. augusts — Aleksandrs Pētersons, politiķis (dzimis 1926. gadā)
- 13. oktobris — Arvīds Blūmentāls, latviešu izcelsmes dēkainis, Austrālijas krokodilu mednieks un stāstnieks (dzimis 1925. gadā)
- 29. oktobris — Juris Lejaskalns, aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 19. novembris — Arnolds Hofmanis, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, jurists (dzimis 1900. gadā)
- 21. decembris — Arvīds Anuzis, pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks (dzimis 1925. gadā)
