Āzijas spēles

Āzijas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no Āzijas valstīm. Mūsdienās tās organizē Āzijas Olimpiskā padome. Tās atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Āzijas spēles ir otrs lielākais daudzu sporta veidu notikums pēc Olimpiskajām spēlēm. Pirmās Āzijas spēles notikušas 1951. gadā Deli, Indijā.

VēstureLabot

Tālo Austrumu spēlesLabot

Āzijas spēles attīstījās no nelieliem sporta pasākumiem. Tālo Austrumu spēles tika izveidotas, lai parādītu trīs valstu: Japānas impērijas, Filipīnu un Ķīnas Republikas vienotību un sadarbību. Pirmās šādas spēles notika Manilā 1913. gadā. Vēlāk piedalījās arī citas Āzijas valstis. Šīs spēles tika pārtrauktas 1938. gadā, kad Japāna iebruka Ķīnā un sāka ekspansiju Klusajā okeānā.

Āzijas spēļu rašanāsLabot

Pēc Otrā pasaules kara vairākas Āzijas valstis ieguva neatkarību. Daudzas jaunas valstis vēlējās rīkot jauna veida sacensības, kas palīdzētu stiprināt savstarpējo sapratni. 1948. gada augustā četrpadsmito olimpisko spēļu laikā Londonā Indijas Olimpiskā komiteja uzaicināja Āzijas sporta komandu vadītājus apspriest ideju par Āzijas spēļu rīkošanu. Viņi vienojās izveidot "Āzijas sporta federāciju". 1949. gada februārī tā tika oficiāli izveidota un nosaukta par "Āzijas spēļu federāciju". Pirmās Āzijas spēles tika nolemts rīkot Ņūdeli. Spēles notika 1951. gada martā, piedalījās sportisti no 11 valstīm. Spēļu programmā bija vieglatlētika, svarcelšana, riteņbraukšana un basketbols.[1]

Federācijas pārveidošanaLabot

1962. gadā Āzijas sporta federācijā radās domstarpības par Taivānas un Izraēlas uzņemšanu. Indonēzija, kas rīkoja spēles, bija pret šo valstu uzņemšanu federācijā. 1970. gadā Dienvidkoreja nevarēja uzņemt spēles Ziemeļkorejas drošības draudu dēļ, spēles tika rīkotas Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, izmantojot Korejas līdzekļus.[2] 1977. gadā Pakistānā militārā apvērsuma dēļ Pakistāna nevarēja rīkot spēles. Spēles atkal tika pārvietotas uz Bangkoku.

Pēc šiem incidentiem Āzijas Nacionālās Olimpiskās komitejas nolēma mainīt Āzijas Spēļu federācijas statūtus. Tika izveidota jauna asociācija ar nosaukumu Āzijas Olimpiskā padome. Šī padome pārrauga spēlēm kopš 1986. gada.

Taivāna tika federācijā uzņemta, bet, ievērojot SOK standartus, to sauc par "Ķīnas Taipeju". Izraēla tika izslēgta un iekļauta Eiropas sacensībās.

PaplašināšanāsLabot

Neskatoties uz dažu valstu iebildumiem, Āzijas Olimpiskā padome uz 1994. gada spēlēm uzaicināja bijušās padomju republikas: Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu. 2007. gadā dalība Āzijas Olimpiskājā padomē tika atteikta Austrālijai, jo tā ir Okeānijas Nacionālās Olimpiskās komitejas locekle.

2010. gadā pirmo reizi Āzijas spēlēs notika sacensības kriketā.

Āzijas spēļu uzskaitījumsLabot

Gads Nr. Norises vieta Valstis Dalībnieki Sporta veidi Disciplīnas
1951 I   Ņūdeli 11 0489 06 057
1954 II   Manila 19 0970 08 076
1958 III   Tokija 16 1820 13 097
1962 IV   Džakarta 12 1460 13 088
1966 V   Bangkoka 16 1945 14 143
1970 VI   Bangkoka 16 2400 13 135
1974 VII   Teherāna 19 3010 16 202
1978 VIII   Bangkoka 19 3842 19 201
1982 IX   Ņūdeli 23 3411 21 147
1986 X   Seula 22 4839 25 270
1990 XI   Pekina 36 6122 29 310
1994 XII   Hirosima 42 6828 34 337
1998 XIII   Bangkoka 41 6554 36 376
2002 XIV   Pusana 44 7711 38 419
2006 XV   Doha 45 9520 39 424
2010 XVI   Guandžou 45 9704 42 476
2014 XVII   Inčhona 45 9501 36 439
2018 XVIII   Džakarta un Palembana 45 11720 40 465
2022 XIX   Handžou

Sporta veidi Āzijas spēlēsLabot

Āzijas spēļu vidējais disciplīnu skaits ir gandrīz 260 disciplīnas 24 sporta veidos. Lielākais disciplīnu skaits bija 2010. gada Āzijas spēlēs Ķīnas pilsētā Guandžou, kur sacensības notika 42 sporta veidu 476 disciplīnās. To skaits variē atkarībā no spēļu organizācijai nepieciešamiem izdevumiem, Āzijas Olimpiskās padomes un uzņēmējvalsts prasībām. 2011. gadā tika noteikts, ka spēļu programmā tiks ņemtas vērā iespējamās izmaiņas olimpisko spēļu programmā, turklāt programmā tiks iekļauti astoņi populāri sporta veidi Āzijā, kā arī līdz pat 7 sporta veidi, kurus izvēlējusies vietējā organizācija.[3][4]

Sporta veidi Iekļauts spēlēs
Akadēmiskā airēšana kopš 1982. gada
Badmintons kopš 1962. gada
Basketbols visās
Beisbols kopš 1994. gada
Biljards 1998—2010
Bodibildings 2002—2006
Bokss kopš 1954. gada
Boulings 1978, 1986, kopš 1994. gada
Bridžs tikai 2018. gadā
Burāšana 1970, kopš 1978. gada
Cīņas māksla tikai 2018. gadā
Cīņas sports kopš 1954
Daiļlēkšana visās
Džudo kopš 1986. gada
Futbols visās
Galda spēles [a] 2006–2010
Galda teniss 1958–1966, kopš 1974. g.
Golfs kopš 1982. gada
Sporta veidi Gadi
Jāšana 1982–1986, kopš 1994
Kabadi kopš 1990
Kanoe kopš 1986
Karatē kopš 1994
Klinšu kāpšana 2018 only
Krikets 2010–2014
Lauka hokejs kopš 1958
Loka šaušana kopš 1978
Modernā pieccīņa 1994, 2002, kopš 2010
Paraplanierisms 2018 only
Paukošana 1974–1978, kopš 1986
Peldēšana Visi
Pencak Silat 2018 only
Pūķa laivas 2010 and 2018
Regbijs-7 kopš 1998
Riteņbraukšana 1951, kopš 1958
Rokasbumba kopš 1982
Sporta veidi Gadi
Sepaktakrau kopš 1990
Sinhronā peldēšana kopš 1994
Skrituļsports 2010 un 2018
Skvošs kopš 1998
Softbols kopš 1990
Softteniss kopš 1990
Sporta dejas 2010 only
Svarcelšana 1951–1958, kopš 1966
Šaušana kopš 1954
Tekvondo 1986, kopš 1994
Teniss 1958–1966, kopš 1974
Triatlons kopš 2006
U-šu kopš 1990
Ūdenspolo Visi
Vieglatlētika Visi
Vingrošana kopš 1974
Volejbols kopš 1958

[a] Galda spēļu programmā sacensības notikušas: 2006. gadā šahā; 2010. gadā šahā, go un ksiangi (ķīniešu šahs); 2018. gadā bridžā.

Medaļu sadalījums starp valstīmLabot

No 46 nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas ir piedalījušās Āzijas spēlēs, 43 valstis sacensībās ir izcīnījušas vismaz vienu medaļu. Tikai trīs valstis (Butāna, Maldivu salas un Austrumtimora) pagaidām palikušas bez medaļām. Vismaz vienu zelta medaļu ir izcīnījušas 38 valstis (tikai Indija un Japāna to ir izdarījušas visās Āzijas spēlēs), savukārt Japāna un Ķīna kļuvušas par vienīgajām divām valstīm, kas spēļu vēsturē uzvarējušas komandu vērtējumā.[5]

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1  Ķīna (CHN)14739947203187
2  Japāna (JPN)103210379853054
3  Dienvidkoreja (KOR)7456638272235
4  Irāna (IRI)179181197557
5  Indija (IND)155201316672
6  Kazahstāna (KAZ)155158244557
7  Taizeme (THA)132175279586
8  Ziemeļkoreja (PRK)110144179433
9  Ķīnas Taipeja (TPE)99144276519
10  Indonēzija (INA)91120235446
Kopā41713817425812246

AtsaucesLabot

  1. «Азиатские игры». Казахстан. Национальная энциклопедия (krievu) Т. I. Алматы : Қазақ энциклопедиясы. 2004. ISBN 9965-9389-9-7.
  2. «第六届 1970年曼谷亚运会». Data.sports.163.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 26. novembris.
  3. «Incheon 2014 issues delayed». Olympic Council of Asia. 2010-11-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-27. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
  4. «Incheon Asian Games to Feature 36 Sports». The Chosun Ilbo. 2010-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. septembris. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
  5. «Asian Summer Games Medal Count». Ocasia.org. Olympic Council of Asia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. septembris. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.

Ārējās saitesLabot