Āzijas spēles
Āzijas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no Āzijas valstīm. Mūsdienās tās organizē Āzijas Olimpiskā padome. Tās atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Āzijas spēles ir otrs lielākais daudzu sporta veidu notikums pēc Olimpiskajām spēlēm. Pirmās Āzijas spēles notikušas 1951. gadā Deli, Indijā.
| Āzijas spēles | |
|---|---|
 Spēļu oficiālais logo. | |
| Spēles | |
| Sporta veidi | |
|
VēstureLabot
Tālo Austrumu spēlesLabot
Āzijas spēles attīstījās no nelieliem sporta pasākumiem. Tālo Austrumu spēles tika izveidotas, lai parādītu trīs valstu: Japānas impērijas, Filipīnu un Ķīnas Republikas vienotību un sadarbību. Pirmās šādas spēles notika Manilā 1913. gadā. Vēlāk piedalījās arī citas Āzijas valstis. Šīs spēles tika pārtrauktas 1938. gadā, kad Japāna iebruka Ķīnā un sāka ekspansiju Klusajā okeānā.
Āzijas spēļu rašanāsLabot
Pēc Otrā pasaules kara vairākas Āzijas valstis ieguva neatkarību. Daudzas jaunas valstis vēlējās rīkot jauna veida sacensības, kas palīdzētu stiprināt savstarpējo sapratni. 1948. gada augustā četrpadsmito olimpisko spēļu laikā Londonā Indijas Olimpiskā komiteja uzaicināja Āzijas sporta komandu vadītājus apspriest ideju par Āzijas spēļu rīkošanu. Viņi vienojās izveidot "Āzijas sporta federāciju". 1949. gada februārī tā tika oficiāli izveidota un nosaukta par "Āzijas spēļu federāciju". Pirmās Āzijas spēles tika nolemts rīkot Ņūdeli. Spēles notika 1951. gada martā, piedalījās sportisti no 11 valstīm. Spēļu programmā bija vieglatlētika, svarcelšana, riteņbraukšana un basketbols.[1]
Federācijas pārveidošanaLabot
1962. gadā Āzijas sporta federācijā radās domstarpības par Taivānas un Izraēlas uzņemšanu. Indonēzija, kas rīkoja spēles, bija pret šo valstu uzņemšanu federācijā. 1970. gadā Dienvidkoreja nevarēja uzņemt spēles Ziemeļkorejas drošības draudu dēļ, spēles tika rīkotas Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, izmantojot Korejas līdzekļus.[2] 1977. gadā Pakistānā militārā apvērsuma dēļ Pakistāna nevarēja rīkot spēles. Spēles atkal tika pārvietotas uz Bangkoku.
Pēc šiem incidentiem Āzijas Nacionālās Olimpiskās komitejas nolēma mainīt Āzijas Spēļu federācijas statūtus. Tika izveidota jauna asociācija ar nosaukumu Āzijas Olimpiskā padome. Šī padome pārrauga spēlēm kopš 1986. gada.
Taivāna tika federācijā uzņemta, bet, ievērojot SOK standartus, to sauc par "Ķīnas Taipeju". Izraēla tika izslēgta un iekļauta Eiropas sacensībās.
PaplašināšanāsLabot
Neskatoties uz dažu valstu iebildumiem, Āzijas Olimpiskā padome uz 1994. gada spēlēm uzaicināja bijušās padomju republikas: Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu. 2007. gadā dalība Āzijas Olimpiskājā padomē tika atteikta Austrālijai, jo tā ir Okeānijas Nacionālās Olimpiskās komitejas locekle.
2010. gadā pirmo reizi Āzijas spēlēs notika sacensības kriketā.
Āzijas spēļu uzskaitījumsLabot
| Gads | Nr. | Norises vieta | Valstis | Dalībnieki | Sporta veidi | Disciplīnas |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1951 | I |  Ņūdeli
|
11 | 489 | 6 | 57 |
| 1954 | II | .svg){kind=small} Manila
|
19 | 970 | 8 | 76 |
| 1958 | III |  Tokija
|
16 | 1820 | 13 | 97 |
| 1962 | IV |  Džakarta
|
12 | 1460 | 13 | 88 |
| 1966 | V |  Bangkoka
|
16 | 1945 | 14 | 143 |
| 1970 | VI | Bangkoka
|
16 | 2400 | 13 | 135 |
| 1974 | VII | .svg){kind=small} Teherāna
|
19 | 3010 | 16 | 202 |
| 1978 | VIII | Bangkoka
|
19 | 3842 | 19 | 201 |
| 1982 | IX | Ņūdeli
|
23 | 3411 | 21 | 147 |
| 1986 | X |  Seula
|
22 | 4839 | 25 | 270 |
| 1990 | XI |  Pekina
|
36 | 6122 | 29 | 310 |
| 1994 | XII | Hirosima
|
42 | 6828 | 34 | 337 |
| 1998 | XIII | Bangkoka
|
41 | 6554 | 36 | 376 |
| 2002 | XIV | Pusana
|
44 | 7711 | 38 | 419 |
| 2006 | XV |  Doha
|
45 | 9520 | 39 | 424 |
| 2010 | XVI | Guandžou
|
45 | 9704 | 42 | 476 |
| 2014 | XVII | Inčhona
|
45 | 9501 | 36 | 439 |
| 2018 | XVIII | Džakarta un Palembana
|
45 | 11720 | 40 | 465 |
| 2022 | XIX | Handžou
|
— | — | — | — |
| 2026 | XX | Aiči un Nagoja
|
— | — | — | — |
| 2030 | XXI | Doha
|
— | — | — | — |
| 2034 | XXII |  Rijāda
|
— | — | — | — |
Sporta veidi Āzijas spēlēsLabot
Āzijas spēļu vidējais disciplīnu skaits ir gandrīz 260 disciplīnas 24 sporta veidos. Lielākais disciplīnu skaits bija 2010. gada Āzijas spēlēs Ķīnas pilsētā Guandžou, kur sacensības notika 42 sporta veidu 476 disciplīnās. To skaits variē atkarībā no spēļu organizācijai nepieciešamiem izdevumiem, Āzijas Olimpiskās padomes un uzņēmējvalsts prasībām. 2011. gadā tika noteikts, ka spēļu programmā tiks ņemtas vērā iespējamās izmaiņas olimpisko spēļu programmā, turklāt programmā tiks iekļauti astoņi populāri sporta veidi Āzijā, kā arī līdz pat 7 sporta veidi, kurus izvēlējusies vietējā organizācija.[3][4]
|
|
|
[a] Galda spēļu programmā sacensības notikušas: 2006. gadā šahā; 2010. gadā šahā, go un ksiangi (ķīniešu šahs); 2018. gadā bridžā.
Medaļu sadalījums starp valstīmLabot
No 46 nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas ir piedalījušās Āzijas spēlēs, 43 valstis sacensībās ir izcīnījušas vismaz vienu medaļu. Tikai trīs valstis (Butāna, Maldivu salas un Austrumtimora) pagaidām palikušas bez medaļām. Vismaz vienu zelta medaļu ir izcīnījušas 38 valstis (tikai Indija un Japāna to ir izdarījušas visās Āzijas spēlēs), savukārt Japāna un Ķīna kļuvušas par vienīgajām divām valstīm, kas spēļu vēsturē uzvarējušas komandu vērtējumā.[5]
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  Ķīna (CHN) | 1473 | 994 | 720 | 3187 |
| 2 |  Japāna (JPN) | 1032 | 1037 | 985 | 3054 |
| 3 |  Dienvidkoreja (KOR) | 745 | 663 | 827 | 2235 |
| 4 |  Irāna (IRI) | 179 | 181 | 197 | 557 |
| 5 |  Indija (IND) | 155 | 201 | 316 | 672 |
| 6 |  Kazahstāna (KAZ) | 155 | 158 | 244 | 557 |
| 7 |  Taizeme (THA) | 132 | 175 | 279 | 586 |
| 8 |  Ziemeļkoreja (PRK) | 110 | 144 | 179 | 433 |
| 9 |  Ķīnas Taipeja (TPE) | 99 | 144 | 276 | 519 |
| 10 |  Indonēzija (INA) | 91 | 120 | 235 | 446 |
| Kopā | 4171 | 3817 | 4258 | 12246 | |
AtsaucesLabot
- ↑ «Азиатские игры». Казахстан. Национальная энциклопедия (krievu) Т. I. Алматы : Қазақ энциклопедиясы. 2004. ISBN 9965-9389-9-7.
- ↑ «第六届 1970年曼谷亚运会». Data.sports.163.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 26. novembris.
- ↑ «Incheon 2014 issues delayed». Olympic Council of Asia. 2010-11-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-27. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
- ↑ «Incheon Asian Games to Feature 36 Sports». The Chosun Ilbo. 2010-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. septembris. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
- ↑ «Asian Summer Games Medal Count». Ocasia.org. Olympic Council of Asia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. septembris. Skatīts: 2020. gada 13. novembris.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas spēles.- Mājaslapa (angliski)
