Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas. Raķetes var lidot ne tikai atmosfērā, bet arī vakuumā.

Visjaudīgākā raķete pasaules vēsturē - Saturn V (Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā)

Mūsdienu raķetēs izmanto ķīmiskos raķešdzinējus, kuriem degvielas veids var būt gan šķidrā, gan cietā veidā. Raķetē ir degvielas un oksidētāja tvertnes (cietās degvielas gadījumā abas komponentes ir samaisītas kopā). Raķešdzinēja degšanas kamerā notiek degvielas un oksidētāja ķīmiska reakcija, kuras rezultātā izdalās gāzes, radot reaktīvo plūsmu, kas paātrinās sprauslā, un tiek izsviestas no raķetes. Šo gāzu atgrūšanās no sprauslas sieniņām ļauj raķetei kustēties uz priekšu (skatīt trešo Ņūtona likumu).

Vēsture labot šo sadaļu

Raķetes bija pazīstamas jau pirms 2000 gadiem Ķīnā.

Raķešu pielietojums mūsdienās labot šo sadaļu

Militārajā jomā labot šo sadaļu

Raķetes ar lielo kustības ātrumu, salīdzinot ar citiem lidaparātiem, ir radušas pielietojumu militārajā jomā, lai īsā laikā uz vajadzīgo mērķi nogādātu kaujas galviņu, pat uz citu kontinentu.

Tiek izmantoti šādi raķešieroči:

Kosmonautikā labot šo sadaļu

Raķetes spēja kustēties bezgaisa telpā radīja iespēju derīgo kravu nogādāt Zemes orbītā, kā arī uz citam planētām.

Skatīt nesējraķete.

Zinātnē labot šo sadaļu

Raķetes, kuras nav tik jaudīgas kā nesējraķetes, neieiet orbītā, bet veic suborbitālu lidojumu un nokrīt uz zemes. Tās ir arī lētākas. Šādu raķešu augšdaļā izvieto instrumentus un izmanto meteoroloģijā, atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas izpētei, bioloģiskos ekeperimentos, tehnoloģiskos eksperimentus u.c.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu