Operētājsistēma

Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu. Operētājsistēma ir vitāli svarīga sistēmprogrammatūras daļa.

Agrīnie datori tika veidoti, lai veiktu virkni atsevišķu uzdevumu, kā piemēram, kalkulators. Operētājsistēmas pamatfunkcijas tika izstrādātas 1950. gados, piemēram, pastāvīgā monitora funkcija, kas automātiski pēc kārtas palaida dažādas programmas, lai paātrinātu apstrādi. Operētājsistēmas to modernajās un sarežģītākajās formās nepastāvēja līdz 60. gadu sākumam.^[1]

Operētājsistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas. Tā kā tas ir pirmais programmatūras slānis, visa pārējā programmatūra, kas tiek ielādēta pēc tam, ir no tā atkarīga un izmanto tās sniegtos pamatservisus. Starp šiem pamatservisiem minami pieeja diskiem, atmiņas pārvaldīšana, daudzuzdevumu režīma vadība un lietotāja saskarne. Tā kā tie ir pamatservisi, kurus nodrošina operētājsistēmas, tad nav vajadzības tos ieviest no jauna katrā lietojumprogrammā. Kods, kurš nodrošina šos pamatservisus, tiek saukts par operētājsistēmas kodolu jeb kerneli.

Operētājsistēmu veidi Labot

Izšķir šādus operētājsistēmu veidus:

reāllaika operētājsistēma - operētājsistēma, kas garantē notikumu vai datu apstrādi noteiktā laika brīdī.
vairāklietotāju operētājsistēma — operētājsistēma, kas ļauj vienlaicīgi strādāt ar datorsistēmu vairākiem lietotājiem;
vairākuzdevumu operētājsistēma — operētājsistēma, kas ļauj vienlaicīgi lietot vairāk nekā vienu programmu;
dalītā operētājsistēma — operētājsistēma, kas pārvalda vairākus datorus, un var veikt piekļuvi tiem no viena konkrēta datora;
iegultā operētājsistēma — operētājsistēma, kas ir kādas lielākas operētājsistēmas daļa un tā parasti ir paredzētu kādu specifisku darbību veikšanai.

Viena un tā pati operētājsistēma var piederēt pie vairākiem veidiem.

Funkcijas Labot

Operētājsistēmu funkcijas:

lietojumprogrammu ielādēšana operatīvajā atmiņā un to izpilde;
standartizēta pieeja pie ievades un izvadierīcēm;
operatīvās atmiņas pārvaldīšana (procesu sadalīšana, virtuālā atmiņa);
datu pieejas vadība energoneatkarīgos datu nesējos (cietais disks, kompaktdisks u.c.);
lietotāja saskarne;
tīkla operācijas, protokolu nodrošinājums;
resursu racionāla izmantošana.

Papildu funkcijas:

paralēla vairāku uzdevumu veikšana;
mijiedarbība starp procesiem: datu apmaiņa, kopīga sinhronizācija;
pašas sistēmas un lietotāja datu un programmu aizsardzība pret lietotāja ļaunprātīgām darbībām ar tiem;
vairāku lietotāju darba režīms (to var izmantot arī vairāk nekā viens lietotājs).

Mūsdienu operētājsistēmas Labot

Windows Vista

Ubuntu Linux

Populāras operētājsistēmas Labot

Skatīt arī Labot

Atsauces Labot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: operētājsistēmas

↑ Per Brinch Hansen. Classic Operating Systems: From Batch Processing to Distributed Systems. Springer Science & Business Media, 2001-01-10. ISBN 978-0-387-95113-3.

Ārējās saites Labot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Operētājsistēma.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Per Brinch Hansen. Classic Operating Systems: From Batch Processing to Distributed Systems. Springer Science & Business Media, 2001-01-10. ISBN 978-0-387-95113-3.

[1]