Šis raksts ir par ASV prezidentu. Par citām jēdziena Fords nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Džeralds Rūdolfs Fords jaunākais (Gerald Rudolph Ford, Jr.; dzimis Lesijs Linčs Kings jaunākais (Leslie Lynch King, Jr.) 1913. gada 14. jūlijā, miris 2006. gada 26. decembrī) bija ASV trīsdesmit astotais prezidents (1974—1977), kā arī četrdesmitais ASV viceprezidents (1973—1974). Viņš bija pirmais politiķis, kurš kļuva par viceprezidentu pēc ASV Konstitūcijas 25. labojuma nosacījumiem, vēlāk kļūstot par prezidentu, kad 1974. gada 9. augustā demisionēja Ričards Niksons. Fords ir piektais neievēlētais prezidents, un vienīgais, kurš pirms tam nav bijis ievēlēts arī viceprezidenta amatā. Par viceprezidentu viņu iecēla viņa priekštecis Ričards Niksons pēc iepriekšējā viceprezidenta Spiro Agņū atkāpšanās no amata. Kad Votergeitas skandāla dēļ atkāpās arī pats Niksons, Fords nokļuva prezidenta krēslā. Viņš ir dzimis Omahā, Nebraskas štatā.

Džeralds Rūdolfs Fords
Gerald Rudolph Ford
38. ASV prezidents
Amatā
1974. gada 9. augusts — 1977. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i) Nelsons Rokfellers
Priekštecis Ričards Niksons
Pēctecis Džimijs Kārters
40. ASV viceprezidents
Amatā
1973. gada 6. decembris — 1974. gada 9. augusts
Prezidents Ričards Niksons
Priekštecis Spiro Agņū
Pēctecis Nelsons Rokfellers

Dzimšanas dati 1913. gada 14. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Omaha, Nebraska, ASV
Miršanas dati 2006. gada 26. decembrī (93 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kalifornija, ASV
Politiskā partija Republikāņi
Dzīvesbiedrs(-e) Elizabete Blūmere Vorena
Profesija Jurists
Paraksts

Pirms nokļūšanas viceprezidenta amatā Fords aptuveni 25 gadus bija kongresmenis no Mičiganas štata, no tiem astoņus gadus — republikāņu mazākuma līderis.

Kritiķi uzskata, ka viņš ir bijis labāks amerikāņu futbola spēlētājs nekā prezidents, taču viņa godīgums palīdzēja atjaunot uzticību ASV izpildvarai pēc Votergeitas skandāla.

1975. gada septembrī divas sievietes atsevišķos uzbrukumos mēģināja nogalināt Džeraldu Fordu, bet abi atentāti neizdevās. Abām sievietēm piesprieda mūža ieslodzījumu.[1]

  1. «ASV atvadās no «nejaušā» prezidenta». PUBLIKA.LV. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. martā. Skatīts: 2009. gada 14. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu