Atvērt galveno izvēlni

Grobiņas draudzes novads

VēstureLabot

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Grobiņas, Nīcas un Rucavas novadu, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)Labot

Kroņa muižasLabot

Privātās muižasLabot

MācītājmuižasLabot

  • Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
  • Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
  • Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

MežniecībasLabot

  • Grobiņas mežniecība
  • Nīcas mežniecība
  • Rucavas mežniecība

AtsaucesLabot