Tālivaldis Deksnis (1946. gada 27. oktobris — 2018. gada 17. marts) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, ilggadīgs ērģeļu klases vadītājs.

Tālivaldis Deksnis
Personīgā informācija
Dzimis 1946. gada 27. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Aizpute, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2018. gada 17. martā (71 gads)
Profesionālā informācija
Žanrs ērģeļmūzika
Mācības Latvijas Konservatorija (Nikolajs Federovskis, Pēteris Sīpolnieks)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Mūziku mācījies Aizputes mūzikas skolā, Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. Absolvējis Latvijas Konservatorijas prof. Nikolaja Fedorovska klavieru klasi (1974) un savu muzikālo karjeru uzsācis kā koncertpianists. Vēlāk absolvējis arī doc. Pētera Sīpolnieka ērģeļu klasi (1983). Stažējies Dienvidilinojas Universitātē (ASV), piedalījies starptautiskos ērģelnieku semināros Tulūzā (Francija), Maļorkā (Spānija) un Horvātijā, kā arī daudzu atzītu ērģeļspēles profesoru meistarklasēs Vācijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Latvijā.

T. Deksnis ilgus gadus ir bijis Latvijas Radio kora koncertmeistars, Leonīda Vīgnera kamerkora koncertmeistars, Latvijas filharmonijas solists un kopš 1984. gada viens no galvenajiem Rīgas Doma koncertērģelniekiem. Kā Latvijas Valsts filharmonijas solists sniedzis neskaitāmus koncertus Rīgas Domā un citās ērģeļzālēs tuvās un tālākās pilsētās. Arī pēc filharmonijas pastāvēšanas beigām Dekšņa koncertdarbība ir bijusi aktīva un ar plašu ģeogrāfiju — regulāri koncerti notikuši ne tikai Latvijas baznīcās, bet arī Krievijā, agrākajās PSRS republikās, daudzās Eiropas valstīs, Ķīnā, ASV un Austrālijā. Viņš ir bijis vairāku starptautisku ērģeļspēles konkursu žūriju loceklis. Sadarbojies ar daudziem atzītiem izpildītājmāksliniekiem un kolektīviem, tostarp dziedātājiem Aleksandru Antoņenko, Egilu Siliņu, Solveigu Raju, Kārli Zariņu, Leonardu Daini, Jāni Sproģi, Sonoru Vaici, Ingu Šļubovsku — Kancēviču, vijolniekiem Valdi Zariņu, Raimondu Ozolu, Andri Baumani, Paulu Šūmani, flautisti Ditu Krenbergu, mežradznieku Arvīdu Klišānu, Valsts akadēmisko kori Latvija, Radio kori, koriem Ave Sol un Dzintars, Igaunijas Nacionālo vīru kori, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, Liepājas simfonisko orķestri, LNSO u.c.

Kopš 1974. gada līdz dzīves beigām viena no nozīmīgākajām Tālivalža Dekšņa darba vietām bija Latvijas Valsts konservatorija / Latvijas Mūzikas akadēmija, kur sākumā viņš bija koncertmeistars, bet no 1986. gada ērģeļu klases mācībspēks, vēlāk profesors un ilggadīgs ērģeļu klases vadītājs. Viņš bija arī Latvijas Universitātes Lielās aulas ērģelnieks un viņa vadībā veikta nozīmīga šo ērģeļu restaurācija.

Kā ērģeļu eksperts un restaurators T. Deksnis devis lielu ieguldījumu daudzu Latvijas ērģeļu izpētē un atjaunošanā, viņš ir bijis arī ilggadējs Latvijas Kultūras pieminekļu inspekcijas ērģeļu eksperts.

Būtisku vietu T. Dekšņa koncertprogrammās ieņēmusi latviešu mūzika — viņš bijis rosīgs latviešu ērģeļu un klavieru mūzikas popularizētājs un daudzu jaundarbu pirmatskaņotājs, par ko saņēmis 1986. gadā saņēma Latvijas PSR Komponistu savienības prēmiju.

1996. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu.

2007. gadā saņēmis Latviešu mūzikas balvu un apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Tālivalža Dekšņa ieraksti ir Latvijas radio, kā arī izdoti skaņuplatēs un CD.

Ārējās saites labot šo sadaļu