Pēteris Vasks

Pēteris Vasks (dzimis 1946. gada 16. aprīlī) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Vasks ir vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts.

Pēteris Vasks Personīgā informācija Dzimis 1946. gada 16. aprīlī (73 gadi) Aizpute, PSRS (tagad Latvija)

Profesionālā informācija Stils Laikmetīgā mūzika, minimālisms, postminimālisms, neoromantisms Žanrs Kamermūzika, ērģeļmūzika, koru mūzika, simfoniskā mūzika, klaviermūzika Tehnika Aleatorika, sonorika Mācības Viļņas konservatorija

Daiļrade

Savos agrīnajos darbības gados Padomju Savienības ideoloģijas un cenzūras dēļ Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai. Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmu elementus, putnu balsu imitācijas.

Personīgā dzīve

Pēteris Vasks dzimis Aizputē baptistu mācītāja ģimenē. Precējies ar režisori Dzintru Geku. Padomju varas gados politisku iemeslu dēļ nav ticis uzņemts Latvijas Konservatorijā, tāpēc iestājies Viļņas konservatorijā, kur specializējies kontrabasa spēlē, to pabeidza 1970. gadā.

Ievērojamākie skaņdarbi

• Lauda (1987)
• Cantabile Per Archi (1979)
• Musica dolorosa (1983)
• 2. stīgu kvartets "Vasaras dziedājumi" (1984)
• Balsis (1991)
• Litene (1992—1993)
• 3. stīgu kvartets (1995)
• Musica Adventus (1995—1996)
• Koncerts vijolei un stīgu orķestrim "Tālā gaisma" (1996—1997)
• 2. simfonija (1998—1999)
• 4. stīgu kvartets (1999)
• 3. simfonija (2004—2005)
• Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim "Credo" (2010)

Apbalvojumi

• Jāņa Ivanova prēmija (1989)
• Latvijas Lielā mūzikas balva par balādi korim "Litene" (1993)
• Baltijas asamblejas balva (1996)
• Herdera balva (1996)
• Latvijas Lielā mūzikas balva par vijoļkoncertu "Tālā gaisma" (1997)
• Latvijas Lielā mūzikas balva par 2. simfoniju (2000)
• Triju Zvaigžņu ordenis (2002)

Literatūra

• Aperāne, D., Pētera Vaska skaņu pasaule // Laiks, 1994, 22. okt.
• Aperāne, D., Pārdomas par Pētera Vaska mūziku // Jaunā Gaita, 1998, Nr. 2, 47.-51.lpp.
• Avotiņš, V., Skaistā, netveramā mūzika starp komponistu un klausītāju [P. Vaska un I. Zemzara dialogs] // LM, 1981, 25.dec.
• Jakubone, I., Joprojām gandrīz monologs [par P. Vaska mūziku] // Latviešu mūzika 19 — Rīga: Liesma,1990, 148—161
• Jakubone, I., Esmu pret muzikālo esperanto [saruna ar Pēteri Vasku] // LM, 1991, 23. febr.
• Ķeniņš, T., Izcils jaundarbs latviešu mūzikā [par P. Vaska Koncertu čellam ar orķestri] // Māksla, 1995, nr.2, 71—72
• Lesle, L., Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung, 2001, C 25726 °F
• Lūsiņa, I., Autogrāfs Liesmai — Pēteris Vasks // Liesma, 1987, nr. 2, 9—10
• Ņedzvecka, S., Latvijā vēl daudz kalnu [saruna ar P. Vasku] // Māksla, 1996, nr.4, 46—48
• Pētersone, O., Labāk rakstīt es nespēju [saruna ar P. Vasku] // RB, 1996, 15. apr.
• Rozentāle, I., Pētera Vaska uguns [intervija ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2003, nr. 6, 6—11
• Rudzīte, G., Gribu būt neērts komponists [P. Vaska portrets] // Liesma, 1977, nr. 8, 35
• Zemzare, I., Načalo (O tvorčestve P. Vasksa i E. Straume) // Sovetskaja Muzyka, 1981. nr. 11, 21—25
• Zemzare, I., G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem — Rīga: Jumava, 2000
• Zemzaris, I., Sastrēgumstunda un korālis: Pēteri Vasku portretējot // LM, 1983, 16. dec.
• Zemzaris, I., Savos žanros, savā pārliecībā [saruna ar P. Vasku] // LMM, 1996, 9./16.maijs

Ārējās saites

• Music.lv informācija
• Skaņdarbu saraksts (angliski)