Pēteris Vasks
Pēteris Vasks (dzimis 1946. gada 16. aprīlī) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem.[1] Vasks ir vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||||
DzīvesgājumsLabot
Dzimis 1946. gadā Aizputē kā ceturtais bērns baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska un zobārstes Ludmilas Vaskas-Buivides ģimenē.[2] Mācījās vijoļspēli Aizputes mūzikas skolā (1954-1959), tad Emīla Dārziņa mūzikas skolas kontrabasa klasē Rīgā (1959-1964). 16 gadu vecumā sāka spēlēt kontrabasu Latvijas Valsts operas un baleta teātra orķestrī.
Politisku iemeslu Latvijas PSR varas iestādes viņam lika šķēršļus studijām Latvijas Valsts Konservatorijā, tāpēc Vasks studēja Viļņas konservatorijas docenta Vītauta Sereikas kontrabasa klasē (1964-1970) un muzicēja Lietuvas Filharmonijas orķestrī. Tikai pēc dienesta Padomju armijā viņam pavērās iespēja turpināt mūzikas studijas Latvijas konservatorijā profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasē (1973-1978), muzicējot Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī un Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī. Savos agrīnajos darbības gados Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai.[3] 1979. gadā P. Vasku uzņēma Latvijas Komponistu savienībā un viņš strādāja Zvejniekciema, Salacgrīvas un Jelgavas mūzikas skolās. 1989. gadā viņš sāka mācīt kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas skolā.[4]
Precējies ar režisori Dzintru Geku.[5]
Vaska fondsLabot
2011. gadā Pēteris Vasks izvirzīja ideju veidot materiālo līdzekļu uzkrājumu latviešu mūzikas atbalstam. Vēlāk kopā ar uzņēmēju un tēlnieci Regīnu Deičmani un mūziķi un aktrisi Ditu Krenbergu tika nodibināts Pētera Vaska fonds, kura līdzekļi tiek novirzīti jaunu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanai.[6]
DaiļradeLabot
Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmu elementus, putnu balsu imitācijas.[7]
Pētera Vaska skaņdarbu sarakstā ir simfonijas, koncerti flautai, obojai, angļu ragam, vijolei, altam un čellam, skaņdarbi orķestrim, stīgu kvarteti, vairāki darbi klavierēm un ērģelēm, mesa, balādes, cikli un miniatūras korim, instrumentālā kamermūzika.
Ievērojamākie skaņdarbiLabot
- Lauda (1987)
- Cantabile Per Archi (1979)
- Musica dolorosa (1983)
- 2. stīgu kvartets "Vasaras dziedājumi" (1984)
- Balsis (1991)
- Litene (1992—1993)
- 3. stīgu kvartets (1995)
- Musica Adventus (1995—1996)
- Koncerts vijolei un stīgu orķestrim "Tālā gaisma" (1996—1997)
- 2. simfonija (1998—1999)
- 4. stīgu kvartets (1999)
- 3. simfonija (2004—2005)
- Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim "Credo" (2010)
- Ainava ar putniem, skaņdarbs flautai
ApbalvojumiLabot
- Jāņa Ivanova prēmija (1989)
- Latvijas Lielā mūzikas balva par balādi korim "Litene" (1993)
- Baltijas asamblejas balva (1996)
- Herdera balva (1996)
- Latvijas Lielā mūzikas balva par vijoļkoncertu "Tālā gaisma" (1997)
- Latvijas Lielā mūzikas balva par 2. simfoniju (2000)
- Triju Zvaigžņu ordenis (2002)
AtsaucesLabot
- ↑ Zoran Minderovic. «Peteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
- ↑ Jānis Kudiņš. «Peteris Vasks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 17. Jūlijs. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
- ↑ Inese Lūsiņa. «Sludinātājs mūzikā Pēteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
- ↑ music.lv
- ↑ Jānis Kudiņš. «Spītējas, klusi smejoties». Skatīts: 2015. gada 26. martā.
- ↑ par fondu «Vaska Fonds». Vaska Fonds. Skatīts: 2021-05-04.
- ↑ «Pēteris Vasks: komponists». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
LiteratūraLabot
- Aperāne, D., Pētera Vaska skaņu pasaule // Laiks, 1994, 22. okt.
- Aperāne, D., Pārdomas par Pētera Vaska mūziku // Jaunā Gaita, 1998, Nr. 2, 47.-51.lpp.
- Avotiņš, V., Skaistā, netveramā mūzika starp komponistu un klausītāju [P. Vaska un I. Zemzara dialogs] // LM, 1981, 25.dec.
- Jakubone, I., Joprojām gandrīz monologs [par P. Vaska mūziku] // Latviešu mūzika 19 — Rīga: Liesma,1990, 148—161
- Jakubone, I., Esmu pret muzikālo esperanto [saruna ar Pēteri Vasku] // LM, 1991, 23. febr.
- Ķeniņš, T., Izcils jaundarbs latviešu mūzikā [par P. Vaska Koncertu čellam ar orķestri] // Māksla, 1995, nr.2, 71—72
- Lesle, L., Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung, 2001, C 25726 °F
- Lūsiņa, I., Autogrāfs Liesmai — Pēteris Vasks // Liesma, 1987, nr. 2, 9—10
- Ņedzvecka, S., Latvijā vēl daudz kalnu [saruna ar P. Vasku] // Māksla, 1996, nr.4, 46—48
- Pētersone, O., Labāk rakstīt es nespēju [saruna ar P. Vasku] // RB, 1996, 15. apr.
- Rozentāle, I., Pētera Vaska uguns [intervija ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2003, nr. 6, 6—11
- Rudzīte, G., Gribu būt neērts komponists [P. Vaska portrets] // Liesma, 1977, nr. 8, 35
- Zemzare, I., Načalo (O tvorčestve P. Vasksa i E. Straume) // Sovetskaja Muzyka, 1981. nr. 11, 21—25
- Zemzare, I., G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem — Rīga: Jumava, 2000
- Zemzaris, I., Sastrēgumstunda un korālis: Pēteri Vasku portretējot // LM, 1983, 16. dec.
- Zemzaris, I., Savos žanros, savā pārliecībā [saruna ar P. Vasku] // LMM, 1996, 9./16.maijs
Ārējās saitesLabot
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |