Papes ezers
Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā. Tas atrodas Piejūras zemienē, mazāk kā viena kilometra attālumā no Baltijas jūras. Ezera rietumu krastā atrodas Pape.
| Papes ezers | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 56°12′N 21°3′E / 56.200°N 21.050°EKoordinātas: 56°12′N 21°3′E / 56.200°N 21.050°E |
| Platība | 12,05 km2 |
| Lielākais garums | 8,3 km |
| Vidējais dziļums | 0,5 m |
| Lielākais dziļums | 1,1 m |
| Tilpums | 0,00602 km3 |
| Augstums v.j.l. | 0,1 m |
| Izteka | Papes ezera kanāls |
| Baseina valstis | Latvija |
| Salas | ~12 |
| Apdz. vietas krastos |
Pape Brušvīti |
  Papes ezers | |
 Papes ezers Vikikrātuvē | |
Papes ezers ir aizaugošs, lielāko daļu tā virsmas klāj plašas niedru audzes. 1834. gadā izrakts Papes kanāls, kas savieno ezeru ar jūru. Uz šī kanāla ezera līmeņa regulēšanai izbūvētas slūžas, kas vairākkārt pārbūvētas. Dūņaina gultne, zemi krasti. Sastopamas sešu sugu zivis. Krasta līnijas garums — 40,4 km.
Kopš 2003. gada ezers iekļauts Papes dabas parkā.
Ezera raksturojums
labot šo sadaļuEzers atrodas 6 km uz rietumiem no Rucavas, Papes zemienē, ar vidējo ūdens līmeni +0,1 m absolūtajās atzīmēs virs Baltijas jūras līmeņa. No Baltijas jūras to atdala 1—2 km plata kāpu josla ar augstumu 4—7 m virs jūras līmeņa. Tas ir publiskais ezers.[1]
Ezera kopējā izdalītā platība ir 3728 ha, spoguļlaukums ir 1205 ha. Ezera garums 8,3 km, ezera vidējais platums 2,8 km, krasta līnijas garums 40,4 km. Ezers ir ļoti sekls, vidējais dziļums 0,5 m, lielākais dziļums ap 2 m (pēc citiem datiem 1,1 m). Dziļākās ezera vietas ir ezera austrumu daļā pret Kalnišķiem un Brušvītiem. Vēl ezera dziļums, lielāks par 1 m, ir pie Līgupes ietekas. Ezera dibens pārsvarā līdzens, ar līdz 5 m biezu dūņu slāni.
Ilgstoši pūšot rietumu vējiem, ievērojama ietekme ezera ūdens apmaiņā ir jūras ūdeņiem, kas Baltijas jūrā nav ļoti sāļi, tomēr, regulāri ieplūstot ezerā, veido īpatnējo lagūnas tipa ezeriem raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
Caurtekošs ezers, lai gan pēc Līgupes — Paurupes apvadkanāla izveidošanas no 1966. gada līdz 90. gadu vidum tika mākslīgi samazināta notece caur ezeru un līdz ar to ūdens apmaiņa ezerā. Kopējais ezera aizaugums ap 90%, virsūdens aizaugums ap 80%.[2] Aizaugumu veido galvenokārt niedres, meldri, grīšļi, lēpes, glīvenes.
Ezera krasti pārsvarā zemi, smilšaini, rietumu un ziemeļrietumu krastā kūdraini, austrumu un dienvidrietumu malā smilšaini, bet ziemeļu galā akmeņaini. Apkārtne līdzena, uz dienvidiem un rietumiem arī tālāk zema, purvaina.
Ezera kopējais tilpums pie spoguļlaukuma 1205 ha ir 6,02 milj. m³, lietderīgais tilpums 0,1 milj. m³.
Papes ezers ir līčains lagūnas tipa ezers ar ļoti izrobotu krasta līniju, daudz pussalu, kas mainās, ezeram mainot ūdens līmeni. Atkarībā no ūdens līmeņa pussalas pārveidojas par salām un otrādi (5-12 salas).
Ūdensaugu flora
labot šo sadaļuPapes ezera ūdensaugu flora ir samērā nabadzīga. Izplatītākās ūdensaugu sugas ir ķemmveida glīvene Potamogeton pectinatus, baltā ūdensroze un sniegbaltā ūdensroze Nymphaea alba, N. candida. Bagātīgas audzes te veido dižā aslape Cladium mariscus.
Papes ezerā, tāpat kā Liepājas ezerā, lielas audzes veido sūna — parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides.