Aleksandrs Vēbers (dzimis 1848. gada 6. novembrī, miris 1910. gada 3. aprīlī) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879. līdz 1894. gadam) Vēbers bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītājs.

Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 6. novembrī
Ķāķišķes muiža, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
(Dienvidkurzemes novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1910. gada 3. aprīlī (61 gads)
Elville pie Reinas (Eltvila pie Reinas?, Eltville am Rhein), Vācijas Impērija
(Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās žurnālists, izdevējs, sabiedrisks darbinieks

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Ķāķišķes muižā mērnieka ģimenē. Kaut arī abi vecāki bija vācbaltieši, kopš bērnības Vēberam bijuši latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.[1] Ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, tāpēc Vēbers mācījās Liepājas, Viļņas un Jelgavas skolās. Mācīdamies Jelgavas pilsētas ģimnāzijā, iepazinās ar Alunānu dzimtu, arī Ādolfu Alunānu. 1870. gadā studēja Tērbatas Universitātē, kur bija viens no latviešu studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem. No 1872. gada studēja valodniecību Maskavā,[2] vēlāk tieslietas Pēterburgas Universitātē.[3] No 1877. gada strādāja par advokātu Vidzemes hoftiesā un Rīgas rātē, vēlāk zvērināts advokāts.

No 1871. līdz 1903. gadam darbojās laikrakstā "Baltijas Vēstnesis", pēc dibinātāja Bernharda Dīriķa nāves no 1892. līdz 1896. gadam - "Baltijas Vēstneša" redaktors. 1875. gada "Baltijas Vēstnesī", iesaistīdamies polemikā par to, kas ir tautasdziesma, deva tās definīciju - ...Tādu dziesmu, pie kuras radīšanas un dziedāšanas visa tauta dalību ņēma, kura uzglabājas tautas mutē, ilgāku laiku no tēva un mātes uz bērniem pāriedama, kura pirmo sacerētāju tautas atmiņa vairs nezin daudzināt, kura tautas dzīvi mums patiesi parāda, kāda tā īstenībā ir, tādu dziesmu mēs, latvieši, saucam par tautas dziesmu....[4]

1878. gadā nodibināja laikrakstu "Balss" (līdz 1904. gadam). No 1879. līdz 1894. gadam Vēbers bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītājs. 1884. gadā ierosināja izveidot biedrības Derīgu grāmatu nodaļu. Darbojies latviešu valodas ortogrāfijas izveidē. No 1882. līdz 1884. gadam - Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs, darbojās latviešu rēderejā "Ausma". Publicēja dzejoļus un rakstus par tautsaimniecību. 19. gadsimta beigās vērsās pret "Jaunās Strāvas" idejām.

1903. gadā apmetās jauniegūtajās mājās pie Skrīveriem. 1905. gada revolūcijas laikā, vīlies savās idejās, izbrauca uz Vāciju. Publicēja grāmatu Preussen und Polen, kurā pozicionēja sevi kā vācu nacionālistu.

Miris Vācijā 1910. gadā, kremēts, pelni apglabāti Rīgas Lielajos kapos.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.