Fēlikss Circenis (1929. gada 16. februāris, Vaiņode — 2004. gada 18. maijs[1]) bija Latvijas pedagogs, vieglatlēts, šahists, viens no biatlona aizsācējiem Latvijā.

Fēlikss Circenis
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 16. februārī
Valsts karogs: Latvija Vaiņode, Latvija
Miris 2004. gada 18. maijā (75 gadi)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās pedagogs, vieglatlēts, šahists

Dzimis Vaiņodē, netālu no Lietuvas robežas, kā vienīgais bērns ģimenē. Māte Elza Circene (1903—1996) strādājusi Vaiņodes tuberkulozes sanatorijā. 5 gadu vecumā zaudējis tēvu. Beidzis Liepājas Politehnikumu (tagad — Liepājas Valsts tehnikums), bet vēlāk arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes iemērīšanas fakultāti. Vēl studējot Lauksaimniecības akadēmijā sācis skolotāja gaitas Mālpils Meliorācijas skolā (tagad — Mālpils profesionālā vidusskola), kur mācījis ūdens saimniecību un ģeodēziju. Pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas pārgājis uz Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu (tagad — Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikums). 1962. gadā kļuvis par šīs mācību iestādes direktoru un vadījis tehnikumu līdz 1977. gadam.[2] 1966. gadā par panākumiem pedagoga darbā apbalvots ar medaļu "Par darba varonību".[3] 1977. gadā pārcēlies uz Ādažiem, kur deviņus gadus strādājis par Ādažu astoņgadīgās skolas direktoru. Vēlāk bijis rasēšanas skolotājs Ādažu vidusskolā. Atmodas laikā aktīvi iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Piedalījies visos Tautas frontes kongresos. Vēlāk iestājies Demokrātiskajā centra partijā, kas vēlāk apvienojusies ar Demokrātisko partiju "Saimnieks". 1996. gadā partijas Vidzemes apgabala sarakstā piedalījies 6. Saeimas vēlēšanās.[4] 1997. gadā pēc Demokrātiskās partijas "Saimnieks" šķelšanās iestājies Darba partijā. No 1989. līdz 1999. gadam bijis Rīgas rajona padomes deputāts, kur vadījis izglītības un kultūras komiteju. Ādažu pagastā vadījis Sociālo jautājumu komiteju un pensionāru padomi.[5]

Studiju laikā aktīvi nodarbojies ar vieglatlētiku. 1940. gadu beigās un 1950. gadu pirmajā pusē bijis viens no labākajiem Latvijas garo distanču skrējējiem. 1950. gadā kļuvis par sporta biedrības "Daugava" čempionu 5000 m skrējienā.[6] 1951. gadā atkārtojis šo panākumu.[7] Vēlākajos gados bijis sporta biedrības "Vārpa" vieglatlētikas izlasē, kā arī starp Latvijas labākajiem vieglatlētiem 5000 m un 10 000 m distancēs.[8]

Biatlona entuziasts

labot šo sadaļu

Priekuļos viņa tehnikuma direktora darbības laikā tika uzbūvēta pirmā biatlona šautuve un moderns stadions, kas 1966. gadā Vissavienības konkursā tika atzīts par labāko rajona stadionu PSRS.[9] 1971. gada janvārī šeit tika aizvadīts PSRS kausa posms biatlonā, kas bija vienas no pirmajām augsta ranga sacensībām biatlonā Latvijā.[10]

Fēlikss Circenis bija pazīstams kā labs šahists. Ar šahu sācis nodarboties jau Liepājas pamatskolā. Vairākas reizes piedalījies Latvijas šaha čempionātu finālos:

Priekuļos sācis darboties arī kā šaha treneris, vēlāk kļuvis par Rīgas rajona sporta skolas šaha treneri. Starp viņa audzēkņiem ir bijuši daudzkārtējais Latvijas šaha čempions Alvis Vītoliņš un starptautiskais lielmeistars Edvīns Ķeņģis.[11] 1992. gadā bijis Latvijas sieviešu izlases treneris Pasaules šaha olimpiādē Manilā, kas ieguvusi 12. vietu kopvērtējumā.[12] Savus trenera vērojumus un iespaidus bieži publicējis žurnālā "Šahs". Pēc viņa nāves Ādažu šaha klubs ir nosaukts Fēliksa Circeņa vārdā.

Piemiņas turnīrs šahā

labot šo sadaļu

2018. gadā Ādažos tika atjaunota Fēliksa Circeņa piemiņas turnīru tradīcija. Par pirmā ātrā šahā turnīra uzvarētāju 52 dalībnieku konkurencē kļuva lielmeistars Aleksejs Širovs.[13][14] 2019. gada 1. jūnijā Aleksejs Širovs uzvarēja arī otrajā piemiņas turnīrā, kurā piedalījās 67 dalībnieki.[15] 2020. gada 30. maijā piemiņas turnīrs pirmo reizi notika interneta vidē, tomēr arī šoreiz par uzvarētāju pēc labāka performances reitinga tika atzīts Aleksejs Širovs.[16] 2021. gada 29. maijā piemiņas turnīrs otro gadu pēc kārtas notika interneta vidē, tajā piedalījās 37 dalībnieki no piecām valstīm, bet uzvarēja baltkrievu lielmeistars Kirils Stupaks.[17] 2022. gada 28. maijā 5. piemiņas turnīrs atkal varēja notikt klātienē, pulcinot 61 dalībnieku no septiņām valstīm, par uzvarētāju kļuva Krievijas lielmeistars Aleksandrs Motiļevs.[18] 2023. gada 6. jūnijā 6. piemiņas turnīrā, kurā sacentās 104 dalībnieki no piecām valstīm, par uzvarētāju kļuva Konstantīns Gudovskis no Rīgas.[19] 2024. gada 8. jūnijā 7. piemiņas turnīrā, kurā sacentās 109 dalībnieki no trim valstīm, par uzvarētāju kļuva Reinis Paikens no Rīgas.[20]

Ārējās saites

labot šo sadaļu