Matvejs Kadeks

Matvejs Kadeks;
Personīgā informācija
Dzimis	1897. gada 7. februārī ; Dunalkas pagasts, ; Kurzemes guberņa, (tagad Latvija)
Miris	1950. gada 11. novembrī (53 gadi); Rīga, LPSR
Pilsonība	Krievija; PSRS
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	ģeogrāfija
Alma mater	Jaroslavļas Valsts universitāte

Matvejs Kadeks (1897-1950) bija ģeogrāfs un sabiedriskais darbinieks. Profesors Jaroslavļas, Tveras, Maskavas, Taškentas augstskolās un Latvijas Valsts Universitātē. Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents (1946), Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta vadītājs (1946). LVU rektors (1944-1949).

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gada 7. februārī Dunalkas pagastā. Jau 1913. gadā iestājās LSD (lielinieku) partijā, Krievijas pilsoņu kara laikā bija Sarkanās armijas politiskais darbinieks (1919-1921). 1924. gadā beidza Jaroslavļas Valsts universitāti, strādāja par asistentu, docentu un profesoru Jaroslavļas Pedagoģiskajā institūtā (1924–1929), Tveras Pedagoģiskā institūta profesors un prorektors (1929–1931), Maskavas Valsts universitātes prorektors un Ģeogrāfijas institūta vadītājs (1931-1941) vadīja Baltijas karšu veidošanas darbus lielā Padomju Pasaules atlanta institūtā. Otrā pasaules kara laikā strādāja Vidusāzijas Valsts universitātē Taškentā (1941-1944).

Gatavojoties Latvijas ieņemšanai, 1944. gada 10. aprīlī PSRS Augstskolu lietu komiteja viņu iecēla par LVU rektoru. Pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, M. Kadeks 1944. gada novembrī ieradās savā darba vietā un pārņēma lietas no Rīgas Universitātes rektora pienākumu izpildītāja vietnieka profesora Augusta Ķešāna.^[1] Viņš bija pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un akadēmiķis (1946), vadīja Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtu (1946). Publicēja vairāk nekā 70 rakstu, galvenokārt par krievu ģeogrāfiem ceļotājiem un atsevišķām tā laika PSRS republikām un apgabaliem. Miris 1950. gada 11. novembrī.^[2]

Literatūra

Štrauhmanis, Jānis. Akadēmiķa M.Kadeka loma LVU darbības atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara. No: Zinātņu vēsture un muzejniecība. Raksti: 661. sēj. Rīga: LU, 2004, 43.-46.lpp. ISSN 1407-2157.
Štrauhmanis, Jānis. Rektors ieradies. Žurnāls "Zvaigzne", Nr. 1, (1989, janv.), 7.lpp.

Atsauces

↑ Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) Arhivēts 2014. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Jānis Stradiņš
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija, 2.sējums. Rīga: Zinātne, 1968.

Priekštecis:
Augusts Ķešāns
(kā Rīgas Universitātes rektora p.i.)

Latvijas Valsts Universitātes rektors
1944. - 1949. gads

Pēctecis:
Jānis Jurgens

[1] Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) Arhivēts 2014. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Jānis Stradiņš

[2] Latvijas PSR mazā enciklopēdija, 2.sējums. Rīga: Zinātne, 1968.

[1]

[2]