Marta fon Grota
Marta fon Grota (vācu: Martha von Grot, dzimusi 1867. gada 26. oktobrī, mirusi 1962. gada 28. decembrī) bija vācbaltiešu pedagoģe.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1867. gadā Aizputē advokāta Žanno fon Grota un viņa sievas Celestīnes, dzimušas Tilingas, ģimenē. 1878. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jelgavu, kur turpināja izglītoties pie privātskolotājiem. Mācījās Tērbatas skolotāju seminārā, Jelgavas ģimnāzijā nokārtoja skolotājas eksāmenu un strādāja par luterāņu mācītāja Rezona bērnu mājskolotāju Jelgavā. Divus gadus papildinājās Parīzē un 1904. gadā kļuva par Tērbatas skolotāju semināra vadītāju.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu deportēja uz Krieviju. 1919. gadā lielinieki viņu ieslodzīja cietumā. 1920. gadā Grota pārcēlās uz dzīvi Pazingā pie Minhenes, kur no 1924. gada vadīja meiteņu liceju, kas kļuva pazīstama ar savām progresīvajām apmācības metodēm un tika saukta par "Grotas skolu" (Grotschule). No 1927. gada vadīja brāļu draudzes liceju Neivīdā. 1936. gadā, nevēlēdamās iekļauties nacistu izglītības sistēmā, pameta darbu un dzīvoja Fīlbahā. Mirusi 1962. gadā Fīlbahā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |