Minna Freimane
Minna Freimane (dzimusi 1847. gada 30. septembrī Cīravas Jurģumuižā,[1][2][3], miršanas dati nav zināmi) bija latviešu literāte, publiciste un ceļotāja. Tiek uzskatīta par pirmo sievieti ceļojumu aprakstu autori latviešu literatūrā.[4]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzimusi 1847. gada 30. septembrī Cīravas Jurģumuižas vagara Friča Freimaņa un Billes ģimenē.[1]
Strādājusi par mājskolotāju Kaukāzā. Bijusi kambarjumprava muižniecei Manteifelei-Scēgei Cīravā un pavadījusi viņu ceļojumos.[5][4] Freimanes pirmā publikācija ir laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1878. gada nogalē publicētais ceļojuma apraksts "Iz Kaukāzijas".[4] Tajā aprakstīta dienvidu dabas savdabība un tautu paražas. Ceļojumu apraksti izdoti grāmatā "Par piemiņu" (Klāva Ukstiņa apgāds, Liepājā, 1884), tajos viņa aprakstījusi Kaukāza ceļojumus, Ēģiptes ceļojumu, kā arī ceļojumus Rietumeiropā,[2] tai skaitā Vācijā, Francijā un Itālijā. Ceļojumu aprakstos iekļāvusi tautu kultūru, kā arī nozīmīgus vēstures notikumus.[4] Grāmatā "Ceļa spieķi, meklēti tēvijā un atrasti svešumā" (1880) apkopotas reliģiskās pārdomas un lūgšanas, iekļauts arī dzejojums "Grēku augļi".[4] Ir vairāku stāstu autore, kurus, iespējams, lokalizējusi.[4] Sarakstījusi arī joku lugu vienā cēlienā "Mīļie baras, bet nedusmojas" (1881). Rakstījusi presē par sieviešu jautājumu un sabiedrisko dzīvi.[4] Uzstājusies ar publiskām runām un lekcijām. 1881. gadā viņa Rīgā lasījusi lekciju par saviem Ēģiptes ceļojuma iespaidiem, bet 1882. gada 21. martā Liepājā uzstājusies ar runu "Par sieviešu izglītību un viņu pienākumiem iekš dzīves", viņa teikusi arī runu Liepājas Latviešu Labdarības biedrības svētkos.[3] Bijusi aktīva folkloras vācēja. 1880. gados sarakstījusies gan ar Frici Brīvzemnieku, gan ar Jēkabu Lautenbahu–Jūsmiņu, vēstulēs lūdz padomu literārajā darbā.[3] Folkloristikā kļuvusi pazīstama ar neīstu tautasdziesmu iesūtīšanu Krišjāņa Barona "Latvju dainām".[4] Pēdējie zināmie dzīves notikumi ir atrašanās Batumi 1886. gadā un tai pašā gadā publicētais ceļojuma apraksts no Dagestānas.[2]
2021. gadā tika izdota grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti", kurā bija iekļauti Minnas Freimanes ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Cīravas lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1847.g. - Nr.161.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Literatūra.lv. Minna Freimane - Kā dzimšanas datums 12. oktobris - pēc jaunā stila
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Kārkla, Zita (2021). "No Kaukāza līdz Ēģiptei. Ceļotāja un literāte Minna Freimane.". Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti. R.: LULFMI: 9.–73. lpp..
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 192. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ Punctum. Bailes no kustības, kas satricina. Zita Kārkla, 21/06/2021
- ↑ «Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti (2021)». lulfmi.lv. Skatīts: 2024-07-15.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |