Alfrēds Artūrs Aleksandrs Valdmanis (1908. gada 11. septembrī [v.s. 29. augustā]1970. gada 11. augusts) bija Latvijas jurists un politiķis, Latvijas finanšu ministrs no 1938. līdz 1939. gadam. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā uz Kanādu, kur atkal iesaistījās valsts pārvaldē.

Alfrēds Valdmanis
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1938. gada 16. jūnijs — 1939. gada 25. oktobris
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Ludvigs Ēķis
Pēctecis Jānis Kaminskis

Dzimšanas dati 1908. gada 11. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ziemupes pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1970. gada 11. augustā (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Kanāda Alberta, Kanāda
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Anna Irma Valdmanis (dz. Šlesers)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Alfrēds Valdmanis piedzima 1908. gada 11. septembrī Ziemupes pagasta "Pārvārtos" saimnieka un tautskolotāja Anša Valdmaņa un Luīzes Annas Līzes (dzimušas Saldenieks) ģimenē.[1][2] Viņš bija vecākais bērns ģimenē, kurā auga vēl divi dēli un divas meitas.[3] Ar labām sekmēm beidzis Liepājas Valsts ģimnāziju. Pēc tam pārcēlies uz Rīgu, kur sācis studēt tieslietas Latvijas Universitātē. Augstskolu beidzis 1931. gadā. Tajā pašā gadā uzsācis darbu Finanšu ministrijā.[3] 1938. gada jūnijā iecelts par finanšu ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā.[2][3] 1939. gada oktobrī viņu amatā nomainīja Jānis Kaminskis.[2]

No 1940. gada janvāra bija Ķeguma hidroelektrostacijas ģenerāldirektors.[2] Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 30. septembrī atbrīvots no amata un arestēts, izmeklēšanas kamerā pratināts un spīdzināts, taču drīz vien atbrīvots. Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes Latvijas pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors.[4] Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā, sākotnēji uz Vāciju (1945), pēc tam uz Kanādu (1948). Tur 1950. gadā iecelts par Ņūfaundlendas ekonomiskās attīstības direktoru.[5] 1953. gadā zaudējis amatu, bet 1954. gada aprīlī ticis apsūdzēts krāpšanā un arestēts.[6][7]

Valdmanim tika piespriesti četri gadi cietumā, taču viņu atbrīvoja pēc izciestiem 27 mēnešiem.[7] Pēc atbrīvošanas strādājis dažādos Kanādas uzņēmumos. 1970. gada 11. augustā gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā Albertas provincē Kanādā, netālu no Edmontonas.[6][7]

Alfrēda Valdmaņa dēls Gundars Valdmanis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās no trimdas Kanādā, arī darbojās politikā un bija ievēlēts 6. Saeimā.

  1. Sakas-Ziemupes ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1908. - Nr.5
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «MĒS LEPOJAMIES!». Pāvilostas novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Alfrēds Valdmanis — jaunieceltais finansu ministrs». Jaunākās Ziņas. 1938. gada 15. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
  4. «Valdmanis, Alfrēds». Historia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
  5. Gerhard P. Bassler. Alfred Valdmanis and the Politics of Survival. University of Toronto Press, 2000-01-01. ISBN 9780802044136.
  6. 6,0 6,1 «Alfred Valdmanis and the Politics of Survival (angliski)». Tides Point. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. janvārī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
  7. 7,0 7,1 7,2 «Alfred Valdmanis (angliski)». Newfoundland Heritage. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. maijā. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
  8. Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ludvigs Ēķis
Latvijas finanšu ministrs
1938. gada 16. jūnijs1939. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Jānis Kaminskis