Vikipēdija

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika 5. jūnijā. Domes vēlēja 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 valstspilsētās un 34 novados. Vēlēšanas organizēja Centrālā vēlēšanu komisija.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
← 2017 2021. gada 5. jūnijā 11.09.2021 →
Nobalsojuši 34,01%

Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.

     Zaļo un Zemnieku savienība
     Latvijas Zemnieku savienība
     Latvijas Zaļā partija
     Latvijas Reģionu apvienība
     Nacionālā apvienība
     Jaunā Vienotība
     Saskaņa
     Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
     Latvijas attīstībai
     Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas
     Vēlēšanas nenotika vai tika pārceltas

Kandidātu raksturojums

labot šo sadaļu

Dzimums, izglītība, pilsonība

labot šo sadaļu

Vēlēšanās tika pieteikti 5448 kandidāti — 3354 (61,6%) vīrieši un 2094 (38,4%) sievietes 318 sarakstos. Augstākā izglītība bija 3807 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1091 (20,0%) kandidātiem, pamatizglītība — 52 (1,0%) kandidātiem, bet 498 (9,1%) kandidāti savu izglītības pakāpi nebija norādījuši. 5444 (99,9%) bija Latvijas Republikas pilsonība, trim kandidātiem — ASV pilsonība, un diviem — Lietuvas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Krievijas Federācijas, Bulgārijas, Īrijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.[1] Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija Hosams Abu Meri, bet persona ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu dubultpilsonību bija Viktorija Anna Graudiņa.

Vecums

labot šo sadaļu

Desmit jeb 0,2% kandidātiem bija 18 gadu, 10 jeb 0,2% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,1 gads. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 31—40 gadu grupa 1459 (26,1%), 41—50 gadu grupa 1377 (24,7%) un 51—60 gadu grupa 1414 (25,3%),[1] jaunākā kandidāte bija 2003. gadā dzimusī Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a klases skolniece Karina Isakova, kura kandidēja Jēkabpils novadā un kurai bija 18 gadu, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris Ilmārs Reinholds Drēziņš, kurš kandidēja Ādažu novadā un kuram bija 91 gads.[2]

Tautība

labot šo sadaļu

4313 (79,2%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 245 (4,5%) krievi, 38 (0,7%) poļi, 26 (0,5%) baltkrievi, 21 (0,4%) lietuvietis, 16 (0,3%) ukraiņi, 4 (0,1%) ebreji, 4 (0,1%) lībieši (līvi), 4 (0,1%) vācieši, kā arī 3 igauņi, 2 armēņi, 2 baškīri, 2 gruzīni, 1 bulgārs, 1 soms, 1 spānis un 1 tatārs. 764 (14,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[1]

Ievēlējamo deputātu skaits

labot šo sadaļu
Skaits Valstspilsēta/novads Komentāri[3]
23 Ogres novads Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju
19 Aizkraukles novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ķekavas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju
15 Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Ādažu novads, Balvu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Olaines novads, Preiļu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Ventspils novads Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu
13 Rēzekne, Ventspils Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju

Rezultāti

labot šo sadaļu
Vēlētāju aktivitāte[4]
Latvijas vēlēšanu apgabali Reģistrēto vēlētāju skaits
(balsstiesīgie) 		Nobalsojušie % no balsstiesīgajiem Derīgās zīmes % no nobalsojušajiem
Kurzemes vēlēšanu apgabals 183 830 57 984 31,5% 57 419 99,0%
Latgales vēlēšanu apgabals 175 878 59 892 34,1% 59 236 98,8%
Vidzemes vēlēšanu apgabals 395 123 144 656 36,6% 143 295 99,1%
Zemgales vēlēšanu apgabals 209 508 65 418 31,2% 64 781 99,0%
Rīgas vēlēšanu apgabals (vēlēšanas notika 2020. gadā)
Kopā 964 339 327 950 34,0% 324 731 99,0%

Novados neietilpstošās valstspilsētas

labot šo sadaļu
Pašvaldība Uzvarētāji 2. vieta 3. vieta Ats.
Partija Balsis % Partija Balsis % Partija Balsis %
Daugavpils Saskaņa 7498 42,2% ▲ Mūsu partija 2506 14,12% Latgales partija/Latvijas attīstībai 2351 13,25% [4]
Jelgava ZZS 3746 32,27%▼ Jaunā Vienotība 1573 13,55% Nacionālā apvienība 1445 12,45% [4]
Jūrmala ZZS 7327 50,56% ▲ Nacionālā apvienība 1692 11,67% Saskaņa 1408 9,72% [4]
Liepāja Liepājas partija 5519 41,19% ▲ LRA 4143 30,92% Saskaņa 1583 11,81% [4]
Rēzekne Saskaņa 4387 63,19% ▲ Nacionālā apvienība/Latvijas Zaļā partija
Jaunā Vienotība/Latvijas Reģionu apvienība/
Latgales partija		 1338 19,27% Jaunā konservatīvā partija 633 9,12% [4]
Ventspils Latvijai un Ventspilij 4562 54,32% ▼ Jaunā Vienotība/LRA 1222 14,55% Latvijas attīstībai 988 11,76% [4]

Novadi

labot šo sadaļu
Pašvaldība Uzvarētāji 2. vieta 3. vieta Ats.
Partija Balsis % Partija Balsis % Partija Balsis %
Aizkraukles novads Latvijas attīstībai/Vidzemes partija 3459 44,85% Nacionālā apvienība 1579 20,47% Apvienība Iedzīvotāji 693 8,99% [4]
Alūksnes novads ZZS 1034 23,33% Jaunā Vienotība 1022 23,05% JKP 943 21,27% [4]
Augšdaugavas novads Daugavpils novada partija 2631 43,82% Latgales partija 1283 21,37% Latvijas Zemnieku savienība 1062 17,69% [4]
Ādažu novads LRA 2701 44,36% LZS 1472 24,17% Jaunā konservatīvā partija 684 11,23% [4]
Balvu novads Latgales partija 2722 40,48% LZS 1203 17,89% Latvijas Zaļā partija 787 11,7% [4]
Bauskas novads Nacionālā apvienība 4213 47,41% Latvijas attīstībai 1112 12,51% LRA 995 11,2% [4]
Cēsu novads Jaunā Vienotība 5766 45,43% LZS 1481 11,67% Vidzemes partija 1429 11,26% [4]
Dienvidkurzemes novads ZZS 4241 43,84% Nacionālā apvienība 2489 25,73% Latvijas Reģionu apvienība 1466 15,16% [4]
Dobeles novads ZZS 3119 44,19% Nacionālā apvienība 1293 18,32% Latvijas Reģionu apvienība 1135 16,08% [4]
Gulbenes novads Latvijas attīstībai 1077 17,8% ZZS 907 16,29% Latvijas Reģionu apvienība 844 15,16% [4]
Jelgavas novads LZS 2084 30,37% LRA 997 14,53% Latvijas Zaļā partija 880 12,82% [4]
Jēkabpils novads Latvijas attīstībai 2370 21,01% Latvijas Zaļā partija 1989 17,63% Apvienība Iedzīvotāji 1130 10,02% [4]
Krāslavas novads Latvijas Zemnieku savienība 3028 51,74% Saskaņa 719 12,29% Latvijas Reģionu apvienība 619 10,58% [4]
Kuldīgas novads Kuldīgas novadam 3654 49,7% ZZS 981 13,34% Latvijas attīstībai 939 12,77% [4]
Ķekavas novads Jaunā Vienotība 1849 24,12% Latvijas attīstībai/Izaugsme 1543 20,13% Latvijas Reģionu apvienība 1173 15,3% [4]
Limbažu novads Latvijas Reģionu apvienība 3733 44,58% ZZS 1896 22,64% Vidzemes partija 807 9,64% [4]
Līvānu novads Latvijas attīstībai 1865 60,47% ZZS 519 16,83% Saskaņa 343 11,12% [4]
Ludzas novads ZZS 3321 48,36% Latgales partija 2222 32,36% Saskaņa 797 11,61% [4]
Madonas novads Latvijas Reģionu apvienība/ZZS 3646 41,54% Jaunā Vienotība 1549 17,65% Nacionālā apvienība 1176 13,4% [4]
Mārupes novads LRA 1870 23,37% ZZS 1684 21,05% Latvijas attīstībai 1360 17% [4]
Ogres novads Nacionālā apvienība/LZS/LZP 8450 48,94% Jaunā Vienotība 1607 9,31% Latvijas Reģionu apvienība 1553 8,99% [4]
Olaines novads LSDSP 2065 55,59% Saskaņa 397 10,69% Latvijas attīstībai 340 9,15% [4]
Preiļu novads Latgales partija/Jaunā Vienotība 1423 21,56% Nacionālā apvienība 1123 17,02% Apvienība Iedzīvotāji/Latvijas Reģionu apvienība/Jaunā konservatīvā partija 1114 16,88% [4]
Rēzeknes novads Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās
Ropažu novads Latvijas attīstībai 2398 31,72% LZS 792 10,47% Nacionālā apvienība 657 8,69% [4]
Salaspils novads Jaunā Vienotība 2219 47,25% Nacionālā apvienība 859 18,29% Latvijas Zaļā partija 814 17,33% [4]
Saldus novads Latvijas Zaļā partija 2855 40,13% LZS 1080 15,18% Nacionālā apvienība 1003 14,1% [4]
Saulkrastu novads Latvijas Reģionu apvienība 1066 32,33% Latvijas Zaļā partija 858 26,02% Nacionālā apvienība/Jaunā konservatīvā partija 507 15,38% [4]
Siguldas novads Nacionālā apvienība/,
Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas Zaļā partija		 5076 55,77% Latvijas Zemnieku savienība 1091 11,99% Jaunā Vienotība 918 10,09% [4]
Smiltenes novads Nacionālā apvienība 1750 32,12% Latvijas attīstībai 1421 26,08% Progresīvie 683 12,53% [4]
Talsu novads Nacionālā apvienība 1980 21,83% Mēs - Talsiem un novadam 1689 18,62% Jaunā Vienotība 1471 16,22% [4]
Tukuma novads Latvijas Reģionu apvienība 4533 37,39% Latvijas Zaļā partija 1850 15,5% Tukuma pilsētai un novadam 1384 11,6% [4]
Valkas novads Vidzemes partija,
Latvijas attīstībai		 1314 53,13% Jaunā Vienotība,
LZS		 790 31,95% Nacionālā apvienība 325 13,14% [4]
Valmieras novads Valmierai un Vidzemei 8636 55,02% LZS 2675 17,04% Nacionālā apvienība 1785 11,37% [4]
Varakļānu novads Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās
Ventspils novads ZZS 1168 39,75% LRA 977 33,25% Nacionālā apvienība 769 26,17% [4]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021
  2. ↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 31. martā.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 4,16 4,17 4,18 4,19 4,20 4,21 4,22 4,23 4,24 4,25 4,26 4,27 4,28 4,29 4,30 4,31 4,32 4,33 4,34 4,35 4,36 4,37 4,38 4,39 4,40 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2021 rezultāti

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2021._gada_Latvijas_pašvaldību_vēlēšanas&oldid=3954839"