Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)[3] ir sena tauta, kas lielākoties apdzīvo Kaukāzu un Armēnijas kalnieni. Tā ir Armēnijas pamattauta.
 Armēņu diasporas karte | |
.jpg) | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 8—12 miljoni[1][2] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Armēnija, Krievija, Libāna, Francija, Gruzija, Irāna, ASV u.c. | |
| Valodas | |
| armēņu valoda (austrumarmēņu un rietumarmēņu), kā arī diasporas valodas | |
| Reliģijas | |
| kristietība (g.k. Armēņu apustuliskā baznīca) | |
Runā armēņu valodā, kas veido atsevišķu indoeiropiešu valodu saimes grupu.[3] Rakstībai izmanto īpašu armēņu alfabētu, kas izveidojās 5. gadsimta sākumā.[4] Reliģiski lielākoties pieder pie Armēņu apustuliskās baznīcas.[3]
Mūsdienās kopējais armēņu skaits tiek vērtēts robežās no 10 līdz 12 miljoniem.[1][2] Pašlaik lielākā daļa armēņu, galvenokārt 1915. gada genocīda rezultātā, dzīvo ārpus vēsturiskās Armēnijas. Lielākās diasporas, kas radušas dzīvesvietu ārpus Armēnijas, ir Krievijā (īpaši Maskavā), Francijā, Irānā, ASV, Gruzijā, Sīrijā (samazinājusies pilsoņu kara laikā), Libānā, Argentīnā, Austrālijā. Latvijā pēc 2010. gada datiem dzīvo vairāk nekā 2500 armēņu.[5]
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie rakstītie avoti par armēņu senčiem ir atrodami jau 16. gadsimtā p.m.ē. 12. gadsimtā p.m.ē armēņu senči saplūda ar Armēnijas kalnienes pirmiedzīvotājiem. Tā rezultātā 4. gadsimtā p.m.ē. izveidojās armēņu tautība.
Viens no pirmajiem organizētajiem valsts veidojumiem Armēnijas teritorijā bija Urartu , kas pastāvēja no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Tā bija spēcīga un centralizēta valsts.
6. gadsimtā p.m.ē. Armēnija kļuva par Ahemenīdu impērijas satrapiju. Tomēr jau 4. gadsimtā p.m.ē. pēc Ahemenīdu impērijas sabrukuma Armēnija tika pakļauta Aleksandra Lielā impērijai.
2. gadsimtā p.m.ē. Armēnija kļuva par neatkarīgu valsti zem Artaksiadu dinastijas. Tigrans Lielais izveidoja plašu impēriju, kas aptvēra lielu daļu Tuvo Austrumu.
1. gadsimtā m.ē. Lielarmēnija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem ar Partas impērijas atbalstu tā atguva suverenitāti. Tomēr vēlāk Armēnija bieži mainīja savu statusu starp Romas un Partas impēriju ietekmes sfērām.
Mūsu ēras 4. gadsimtā armēņi pirmie pasaulē pieņēma kristietību par valsts reliģiju, pateicoties svētā Gregora Apgaismotāja darbībai.[6] Kristietība kļuva par armēņu tautas identitātes neatņemamu sastāvdaļu, veicinot kultūras un izglītības attīstību.
7. gadsimta vidū armēņu zemes iekaroja arābi. 653. gadā Armēnija noslēdza līgumu ar Arābu kalifātu, saskaņā ar kuru valsts pārgāja arābu politiskajā sfērā, bet ieguva pilnīgu iekšējo neatkarību. Armēnijas valdnieks Teodoross Rštuni tika atzīts par Armēnijas un citu Aizkaukāza daļu autonomo valdnieku. Vēlāk kalifāta ietvaros tika izveidota plaša Arminijas province, kurā ietilpa arī Gruzija un Arhāna, un tās centrs bija armēņu pilsēta Dvina. Armēņi vairākkārt sacēlās pret arābiem. Tūkstošiem armēņu bija spiesti emigrēt uz Bizantiju, kur daudzi no viņiem vēlāk ieņēma visaugstākos valsts amatus līdz pat imperatoriem (Hēraklijs, Leons V Armēnis un citi). Līdz ar to armēņi pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko etnisko grupu starp Bizantijas impērijas iedzīvotājiem, kas nebija grieķi.
9. līdz 11. gadsimts bija Armēnijas zelta laikmets, kad Bagratuni dinastija izveidoja spēcīgu un neatkarīgu valsti ar galvaspilsētu Ani. Šo periodu raksturoja ekonomiskais un kultūras uzplaukums.
Sākot no 16. gadsimta, Armēnija bija sadalīta starp Osmaņu un Persijas impērijām.
19. gadsimta sākumā Krievijas Impērija pakļāva austrumu Armēniju, līdz ar ko armēņi piedzīvoja gan apspiešanu, gan izglītības un kultūras atmodu.
Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērijā notika armēņu genocīds (1915—1917), kurā gāja bojā aptuveni 1,5 miljoni armēņu. Armēņu diaspora izplatījās un veidoja kopienas visā pasaulē.
1920. gadā Armēnija kļuva par Padomju Savienības sastāvdaļu kā Armēnijas PSR. Padomju laikā notika industrializācija, izglītības un kultūras attīstība.
1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma Armēnija atguva neatkarību.
Armēņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2024)
labot šo sadaļu| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 | 2024 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| armēņi | 61 | 21 | 58 | 79 | 83 | 1060 | 1511 | 1913 | 3069 | 2644 | 2632 | 2 031 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Stephan H. "Armenian Demography, the Homeland, and the Diaspora: Trends and Consequences", Atēnas: Astourian, 2007. g. (191.—210. lpp.) (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 BBC: Armenia seeks to boost population (angliski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 60. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 382. lpp.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskas piederības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.
- ↑ Armenia first nation to adopt Christianity as a state religion Arhivēts 2011. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Armēņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |