2020. gada Rīgas domes vēlēšanas

Atbilstoši likumam Rīgas domes vēlēšanas tika plānotas ne vēlāk kā 2021. gada 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2017 2020. gada 6. jūnijs 2025 →

60

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
  Sin foto.svg Oļegs Burovs.jpg 13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg
Mēra amata kandidāts Konstantīns Čekušins[3] Oļegs Burovs[4] Mārtiņš Staķis[2]
Partija Saskaņa Gods kalpot Rīgai AP!/Progresīvie[1]
Pēdējās vēlēšanās 32 (21) vietas,
50,82%
Saskaņa/GKR
32 (11) vietas,
50,82%
Saskaņa/GKR
9 vietas,
13,66%
LRA/LA
Vietas iepriekš 16 7 8

  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
  13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056674874) cropped.jpg 12.Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (15796319768).jpg Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg
Mēra amata kandidāts Juris Jurašs[5] Einārs Cilinskis[7] Vilnis Ķirsis[8]
Partija Jaunā konservatīvā partija Nacionālā apvienība/LRA[6] Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,42%
6 vietas,
9,25%
Nacionālā apvienība
4 vietas,
6,26%
Vienotība
Vietas iepriekš 7 5 4

Iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs

Pagaidu administrācija
(iepriekš Oļegs Burovs
Gods kalpot Rīgai)

Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

tiks ievēlēts

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu. 2020. gada 13. februārī to pieņēma Saeima,[9] bet 24. februārī to apstiprināja valsts prezidents Egils Levits,[10] līdz ar to Rīgas domes vēlēšanas notiks priekšlaicīgi. Sākotnēji bija paredzēts, ka vēlēšanas notiks 2020. gada 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu (pēc politiskās partijas "Alternative" pieteikuma) vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju,[11] savukārt 20. martā Saeima pieņēma lēmumu pārcelt tās uz 6. jūniju saistībā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā.[12] Vēlēšanās Rīgas domē ievēlēs 60 deputātus, šoreiz uz pagarinātu laiku — pieciem gadiem.

Balsošanas sistēmaLabot

Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes.

Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

PriekšvēstureLabot

Vietu sadalījums pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā
Rīgas domes frakcijas (2020. gada 21. — 24. februāris)

2017. gada Rīgas domes vēlēšanasLabot

Pēc 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no pieciem sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" kopīgais saraksts.[13]

Saraksts Līderis Iegūto mandātu skaits
Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! Nils Ušakovs 32
Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Mārtiņš Bondars 9
Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe 9
Nacionālā apvienība Baiba Broka 6
Vienotība Vilnis Ķirsis 4

Par Rīgas domes priekšsēdētāju atkārtoti kļuva politiķis un bijušais žurnālists Nils Ušakovs (amatā kopš 2009. gada 1. jūlija).

Nila Ušakova atstādināšana no amataLabot

Pamatojoties uz aizdomām par kukuļdošanu starp kompānijām "Škoda" un "Rīgas satiksme", pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma N. Ušakovs 2019. gada 4. aprīlī no amata tika atstādināts. 25. maijā notika 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā, kurās N. Ušakovu un priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku ievēlēja Eiropas Parlamentā. Tā paša gada 31. maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, bet jau 20. jūnijā viņš neizturēja uzticības balsojumu.[14] 19. augustā par domes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Šo notikumu laikā vairākas no domes frakcijām sadalījās. 2019. gada 12. augustā Rīgas domē darbojās astoņas frakcijas un viena pie frakcijām nepiederoša deputāte,[15][16][17][18] bet 16. decembrī — astoņas frakcijas.

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Gods kalpot Rīgai! Vjačeslavs Stepaņenko 12
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā)
Viesturs Zeps 8
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā)
Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4

Domes atlaišanaLabot

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ja šim likumprojektam tiktu nodrošināts atbalsts gan valdībā, gan Saeimā, Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt priekšlaicīgi, 2020. gada sākumā.[19] 17. decembrī valdība atbalstīja Rīgas domes atlaišanu,[20] bet 19. decembrī konceptuāli Saeima nobalsoja "par".[21] No 16. janvāra līdz 14. februārim pēc 41 Saeimas deputāta pieprasījuma tika vākti Latvijas pilsoņu paraksti pret Saeimas koalīcijas ierosinātajiem grozījumiem par domju termiņu pagarināšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.[22] Tika savākti tikai 6035 no nepieciešamajiem 154 868 parakstiem.[23]

Pēc tam, kad Rīgas domes koalīcijas partneri, partijas "Saskaņa" deputāti, pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētāja O. Burova atstādināšanu no amata, 16. janvārī abi domes priekšsēdētāja vietnieki zaudēja uzticības balsojumā.[24] 22. janvārī bija gaidāms vēl viens uzticības balsojums Rīgas pašvaldības vadītājam. Kaut arī uzticības balsojumi 2017. gadā ievēlētajā Rīgas domē bija notikuši regulāri, šoreiz to organizēja pozīcijas deputāti no partijas "Saskaņa", nevis opozīcija. Tomēr pēc Jāņa Ločmeļa paraksta atsaukšanas balsojumu pārcēla uz 6. februāri. Pēc tam, kad nebija iespējams nodrošināt kvorumu budžeta pieņemšanai, 5. februārī O. Burovs, kritizējot koalīcijas partnerus no partijas "Saskaņa", kopā ar opozīcijas deputātiem pieņēma lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi, kurā arī netika savākts kvorums. Tāpat kvorums netika savākts arī 6. februāra O. Burova uzticības balsojumam. Līdz ar to, tā kā nenotika trīs domes sēdes pēc kārtas, radās tiesisks pamatojums Saeimai atlaist Rīgas domi.[25] Pēc vairākkārtējas aizkavēšanās galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu tika pieņemts 13. februārī.[26] Kvorumu neizdevās savākt arī 20.februārī sasauktajā atkārtotajā sēdē par Burova atstādināšanu. Šī bija jau piektā domes sēde pēc kārtas, kas kvoruma trūkuma dēļ tika atzīta par nenotikušu.[27]

13. februārī Neatkarīgo deputātu frakcijas deputāti iestājās Aleksandra Mirska partijā "Alternative". 21. februārī no partijas "Gods kalpot Rīgai" izstājās seši valdes locekļi: pieci Rīgas domes deputāti un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.[28]

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā)
Viesturs Zeps 8
Gods kalpot Rīgai! 7
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā)
Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija
(Alternative sastāvā)[29]
Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4
bez frakcijas 5

24. februārī dome tika oficiāli atlaista un tās vietā tika izveidota pagaidu administrācija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

KampaņaLabot

Vēl pirms vēlēšanas tika oficiāli izsludinātas partijas jau uzsāka priekšlaicīgu reklāmas kampaņu, jo īpaši "Attīstībai/Par!" ar mēra kandidātu Mārtiņu Staķi, kuras plakāti tika izlikti Rīgas centrā jau 6. februārī.[30] Drīz tai sekoja arī "Gods kalpot Rīgai" ar mēra kandidātu Oļegu Burovu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka partijas priekšlaicīgi reklamēties var bez ierobežojumiem.[31]

Priekšvēlēšanu aptaujasLabot

Partiju reitingiLabot

 
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S GKR NA/LRA AP!/P JKP V/JV ZZS LKS Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
NA LRA LA/AP! P
2020. gada ?.—29. februāris Factum 27 6 67
2020. gada 18.—21. februāris SKDS/LTV 364 29,0 8,0 12,8 1,3 16,3 10,8 11,6 4,2 3,8 2,2 12,7
2020. gada 28. janvāris — 1. februāris Factum 362 28 8 8 2 13 6 10 14 3 5 3 14
2019. gada 18.—31. decembris Factum 511 26 5 9 2 13 5 10 15 2 8 5 9
2019. gada 21.—24. novembris Factum 24 7 9 2 17 6 9 16 2 7 1 7
2019. gada oktobris[32] Factum 25 17 6 7 45
2019. gada septembris Factum 24 16 5 8 47
2019. gada augusts Factum 25 18 4 9 44
2019. gada 22.—29. jūlijs Factum 205 25 7 9 1 17 13 12 2 9 5 8
2017. gada vēlēšanas 50,82 9,25 13,66 13,42 6,26 3,30 3,29 37,16

Citas aptaujasLabot

2019. gada janvārī tika atklāti "Kantar TNS" veikto aptauju rezultāti, kuri liecina, ka 43% Rīgas iedzīvotāju atbalsta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 40% neatbalsta,[33] savukārt tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rīgas domes potenciālā atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā, savukārt 49%, ka nē.[34] SKDS aptaujas liecina, ka 2020. gada sākumā rīdzinieki ir vismazāk apmierināti ar Rīgas domes darbu 10 gadu laikā.[35]

2020. gada februāra beigās "Betsafe" bukmeikeri izvērtēja izredzes Rīgas mēra kandidātiem pēc vēlēšanām iegūt mēra amatu. Pēc viņu novērtējuma Mārtiņam Staķim ir 25% iespēja uzvarēt, Oļegam Burovam – 20%, Konstantīnam Čekušinam – 15%, Jurim Jurašam – 15%, Eināram Cilinskim – 15%, bet Vilnim Ķirsim – 10%.[36]

2020. gada matā publicētajā "Kantar TNS" aptaujā Latvijas iedzīvotāji novertēja 10 punktu skalā savas cerības par to, ka nākamais Rīgas domes sasaukums strādās labāk nekā iepriekšējais. Apaujā vidējais vērtējums bija 2,9 punkti. 65% Latvijas iedzīvotāju novērtējuši ar no 1 līdz 4 punktiem.[37]

AtcaucesLabot

  1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-un-progresivie-kopa-startes-rigas-velesanas-par-meru-virzis-staki.a348766/
  2. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-rigas-mera-amata-kandidats-bus-uznemejs-stakis.a342449/
  3. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-lideris-rigas-domes-velesanas-bus-krievu-skolu-aizstavis-konstantins-cekusins.a349764/
  4. https://www.godskalpotrigai.lv/rd-priekssedetajs-olegs-burovs-pirmais-numurs-gkr-deputatu-kandidatu-saraksta/
  5. https://twitter.com/konservativie/status/1227693464181235712
  6. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-rigas-mera-amata-kandidats-bus-einars-cilinskis.a349140/
  7. https://twitter.com/ltvzinas/status/1230565438204989440
  8. https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/arkartas-velesanas-riga-sakusas-intrigas-par-partiju-lideriem-un-prieksvelesanu-kampanas/
  9. Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv (latviešu), 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-18.
  10. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-izsludina-likumu-par-rigas-domes-atlaisanu.a349452/
  11. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-maina-rigas-domes-velesanu-datumu--nosaka-2-maiju.a351696/
  12. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-saeimas-lemumu-rigas-domes-velesanas-parcel-uz-6-juniju.a352525/
  13. «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  14. «Turlais neiztur uzticības balsojumu». Diena. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  15. «Rīgas domes deputātu frakcijas, deputātu apvienības un bloki». Rīgas pašvaldības portāls. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  16. «Pēc balsojuma par Turlā gāšanu no JKP izslēgti deputāti Kleins un Keišs». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  17. «Jaunizveidotā Rīgas domes frakcija sola iestāties par uzņēmējdarbību». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  18. «Broka izstājusies no Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas». Jauns.lv. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  19. Jānis Sildniks; Sandis Kārkliņš. «Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu; ārkārtas vēlēšanas grib 29. februārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-06. Skatīts: 2020-02-18.
  20. Sanita Upleja. «Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu». delfi.lv (latviešu), 2019-12-17. Skatīts: 2020-02-18.
  21. Sanita Upleja. «Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu; galīgais lēmums 16. janvārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-19. Skatīts: 2020-02-18.
  22. «Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāra». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  23. «Parakstu vākšanā par pašvaldību vēlēšanu kārtību - vēsturiski zemākā aktivitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  24. «Rīgas domē no amata atstādina mēra vietniekus Vladovu un Kleinu». Apollo.lv (latviešu). 2020-01-16. Skatīts: 2020-02-18.
  25. «Burovs vienojies ar opozīciju sasaukt trīs sēdes bez kvoruma». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  26. «Lemšanu par Rīgas domes atlaišanu Saeima pārceļ uz februāri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  27. https://www.delfi.lv/news/national/politics/burova-kresla-suposana-atstadinasanai-atkal-nenodrosina-kvorumu.d?id=51900927
  28. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/
  29. «Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas biedri iestājušies partijā «Alternative»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  30. https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/lai-gan-rigas-dome-vel-nav-atlaista-paradijusas-prieksvelesanu-reklamas/
  31. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/agitacija-pirms-prieksvelesanu-perioda-ierasta-prakse-knab-parbaudis-terinus.a348085/
  32. «FACTUM - REITINGI». 09.03.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.10.2018. Skatīts: 09.03.2020.
  33. «Vai jārīko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas? Pilsētā deklarēto iedzīvotāju domas dalās». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  34. «Aptauja: 49% iedzīvotāju neuzskata, ka Rīgas domes atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  35. «Sašķeltā Rīgas dome gatavojas balsojumam par mēra atlaišanu». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  36. https://skaties.lv/zinas/reklamraksti/betsafe-vai-gkr-patures-rigas-atslegas/
  37. https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-vai-nakamais-rigas-domes-sasaukums-stradas-labak/

Ārējās saitesLabot