Baškīri
Baškīri (baškīru: Башҡорттар, Başqorttar, krievu: Башкиры, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem. Baškīru skaits tiek lēsts ap 2 miljoniem, no viņiem Baškortostānā dzīvo 1,17 miljoni, bet Krievijas Federācijā kopumā dzīvo 1,58 miljoni baškīru. Lielākā daļa baškīru runā baškīru un krievu valodā. Lielākā daļa baškīru ir sunnītu musulmaņi.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ap 2 miljoniem | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| |
| Valodas | |
| baškīru valoda, krievu valoda | |
| Reliģijas | |
| sunnītu islāms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| tatāri, čuvaši un citas tjurku tautas | |
PārskatsLabot
Mūsdienu Baškortostānā baškīri nonāca laika posmā no 13. līdz 15. gadsimtam, kad šo teritoriju bija pakļāvusi Zelta Orda. 1552. gadā teritoriju pakļāva Krievijas cariste un baškīri nonāca krievu pakļautībā. 1574. gadā tika dibināta Ufa, Baškortostānas lielākā pilsēta. 1919. gadā Padomju Savienības sastāvā tika izveidotā Baškīrijas Autonomā Republika.
Vēsturiski baškīri, līdzīgi kā citas tjurku tautas, bija klejotāji. Viņi audzēja zirgus un aitas, mazākos apmēros, arī govis un kazas. Padomju Savienības laikā baškīri vairāk pievērsās lauksaimniecībai.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baškīri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |