Zaļo un Zemnieku savienība

politisko partiju apvienība Latvijā
(Pāradresēts no ZZS)

Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. To veidoja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija (2022. gadā LZP aizvietoja LSDSP). Ar ZZS sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: Daugavpils novada partija, Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij".

Zaļo un Zemnieku savienība
Vadītājs Armands Krauze
Dibināta 2002. gadā
Veidojusies no LZS
LZP
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2021) 2353[1]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija centriski labēja[2]
Eiropas filiāles nav
Eiropas Parlamenta grupa Nepiederoši deputāti
Oficiālās krāsas      zaļa
14. Saeima
16 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
0 / 60
Mājaslapa
www.zzs.lv

ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā Ministru kabinetu vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Indulis Emsis, bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. 14. Saeimas vēlēšanās ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un 14. Saeimā ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija).

VēstureLabot

Apvienību dibināja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām.

"Sabiedrības par atklātību — Delna" un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "Saskaņu".[3] Žurnāla IR 2017. gada vasarā publiskotās oligarhu sarunas atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un "Saskaņa" līderi Jāni Urbanoviču.[4]

2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar Aivara Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību, uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts" un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.[5]

1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija.[6]

14. Saeimas vēlēšanās ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP, ar Aivaru Lembergu kā apvienības Ministru prezidenta kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas 14. Saeimā, kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.

Dalība vēlēšanāsLabot

SaeimaLabot

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 9,4
12 / 100
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 16,71
18 / 100
Sarakstā arī "Latvijai un Ventspilij"
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 19,68
22 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 12,22
13 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 19,53
21 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 9,91
11 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 12,44
16 / 100
Kopā ar LSDSP

Eiropas ParlamentsLabot

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 9) Piezīmes
2004. 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 4,25
0 / 9
2009. 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 3,72
0 / 8
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 8,26
1 / 8
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 5,34
0 / 8

LiteratūraLabot

Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 348.—349. lpp.

AtsaucesLabot