LituanicaSAT-1 bija Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs bija LitSat-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā. 2014. gada jūlijā darbību beidzis.

LituanicaSAT-1
LituanicaSAT-1
KA veidstehnoloģiju un izglītības pavadonis
OperatorsViļņas Universitāte, Karogs: Lietuva Lietuva
IzgatavotājiViļņas Universitāte, Inovatyvūs inžineriniai projektai Karogs: Lietuva Lietuva
Bāzes platformaCubeSat
Starts09.01.2014. 18:07:05 UTC
Starta vietaMARS LP-0A Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteAntares 120
Palaists kopā arCygnus Orb-1, Flock-1 1, Flock-1 2, Flock-1 3, Flock-1 4, Flock-1 5, Flock-1 6, Flock-1 7, Flock-1 8, Flock-1 9, Flock-1 10, Flock-1 11, Flock-1 12, Flock-1 13, Flock-1 14, Flock-1 15, Flock-1 16, Flock-1 17, Flock-1 18, Flock-1 19, Flock-1 20, Flock-1 21, Flock-1 22, Flock-1 23, Flock-1 24, Flock-1 25, Flock-1 26, Flock-127, Flock-1 28, ArduSat-2, SkyCube, UAPSat 1, LitSat-1
Aktivitātes beigas28.07.2014.
Darbības ilgums> 6 mēneši
NSSDC ID1998-067EQ
SCN39571
Tīmekļa vietnehttp://www.kosmonautai.lt/en/
Masa1,09 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Programma LituanicaSAT
IepriekšējaisNākamais
LituanicaSAT-2

Projekta primārais mērķis bija dot universitātes studentiem un jaunajiem inženieriem zināšanas un pieredzi pavadoņu inženierijā. Sekundārie mērķi bija izmēģināt radioamatieru sakaru sistēmu, nofotografēt Lietuvu no kosmosa, izmēģināt atjaunojamās enerģijas avotus kosmosā, izmēģināt īpašus mikrokontrolierus un sensorus.

LituanicaSAT-1 veidojusi 30 cilvēku komanda no Viļņas Universitātes un nekomerciālas organizācijas Inovatyvūs inžineriniai projektai.[1]

Pavadonis veltīts lietuviešu pilotu Steponas Darius un Stasys Girėnas pirmā transatlantiskā lidojuma 80 gadadienai. Pavadonim tādēļ dots vēsturiskās lidmašīnas nosaukums "Lituanica".

Konstrukcija labot šo sadaļu

LituanicaSAT-1 veidots pēc CubeSat 1U standarta kuba formā ar malām 10 cm un masu 1,09 kg. Tajā ievietots primārais (ARM Cortex-M4F) un sekundārais (Arduino ATMega 2560) borta dators. Galvenā derīgā krava bija Lietuvas radioamatieru izgatavots FM balss retranslators, kas nodrošina sakaru seansu starp diviem korespondentiem. Pavadonim bija četras antenas (3 UHF un 1 VHF) Pavadonī iemontēta VGA fotokamera Saules bateriju paneļi, kas izgatavoti Lietuvas uzņēmumā Precizika-MET SC, uzklāti uz kuba skaldnēm.

Kosmiskā aparāta stāvokļa noteikšanai un kontrolei izmantota pasīvā magnētiskā stāvokļa kontroles sistēma, kas sastāv no diviem kustības sensoriem, žiroskopa un magnetometra.

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Darbs pie LituanicaSAT-1 projekta sākts 2012. gada jūlijā, kad definēti projekta mērķi. Pirmie aparatūras prototipi izgatavoti 2012. gada decembrī. Pavadoņa aparatūra izgatavota 2013. gada jūlijā. Pavadoņa integrācija un testēšana veikta 2013. gada septembrī un oktobrī.

Lidojuma gaita labot šo sadaļu

LituanicaSAT-1 līdz ar citiem 32 nanopavadoņiem tika palaists 2014. gada 9. janvārī plkst. 18:07:05 UTC kosmosa kuģa Cygnus Orb-1 kravas telpā ar nesējraķeti Antares 120 no Vidusatlantiskā reģionālā kosmoporta (MARS) starta laukuma LP-0A. 12. janvārī Cygnus ieradās Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).

LituanicaSAT-1 brīvā lidojumā palaists no stacijas Kibo moduļa īpašas nanopavadoņu palaišanas ierīces 28. februārī 07:30 UTC.[2] Reizē ar to palaisti pavadoņi LitSat-1, SkyCube-1, ArduSat-2 un UAPSAT.

2014. gada 28. jūlijā paziņots, ka LituanicaSAT-1 misija ir pabeigta.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Pirmie Lietuvas nanopavadoņi devušies kosmosā LETA-AFP, 2014-01-09
  2. „LituanicaSat-1“ misija kosmose prasidėjo sėkmingai Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. kosmonautai.lt, 2014-02-28, (lietuviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu