Grigors Gurzadjans

Grigors Gurzadjans (armēņu: Գրիգոր Գուրզադյան; dzimis 1922. gada 15. oktobrī, miris 2014. gada 22. februārī) bija armēņu astrofiziķis, viens no ārpusatmosfēras astronomijas pamatlicējiem PSRS. Viņš bija Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas loceklis.

Grigors Gurzadjans Գրիգոր Գուրզադյան Personīgā informācija Dzimis 1922. gada 15. oktobrī Bagdāde, Irākas Karaliste (tagad Irāka) Miris 2014. gada 22. februārī (91 gads) Erevāna, Armēnija

Zinātniskā darbība Zinātne astrofizika, ārpusatmosfēras astronomija Zinātniskais grāds fizikas un matemātikas zinātņu doktors Darba vietas Bjurakanas observatorija, Garni Kosmiskās astronomijas institūts Alma mater Erevānas Politehniskais institūts Zinātniskie vadītāji Viktors Ambarcumjans Sasniegumi, atklājumi orbitālie teleskopi Orion-1 un Orion-2

Biogrāfija

Grigors Gurzadjans piedzima 1922. gada 15. oktobrī Bagdādē armēņu ģimenē, kas bija izdzīvojusi armēņu genocīdā.

1939. gadā Gurzadjans iestājās Erevānas Politehniskajā institūtā. 1944. gadā viņš kļuva par aspirantu astrofizikā Viktora Ambarcumjana vadībā. 1946. gadā viņš sāka strādāt Bjurakanas observatorijā pēc tās atklāšanas. 1955. gadā Gurzadjans aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju. 1957. gadā viņš kļuva par profesoru.

1950. gadu beigās Bjurakanas observatorijas zinātnieku grupa Grigora Gurzadjana vadībā sāka izstrādāt astrofizikas aparatūru darbam kosmosa apstākļos. Detektors, ko viņi bija izveidojuši, lai izpētītu Saules vainagu, tika uzstādīts ballistiskajā raķetē, un pirmais starts notika 1961. gada februārī Kapustinjaras poligonā.

1960. gados Gurzadjana grupa izveidoja K-2, K-3 un K-4 sērijas raķešu observatorijas, attīstīja daudzus kosmiskās instrumentu būves principus, teleskopa platformas stabilizāciju kosmiskajos apstākļos, izmantojot zvaigžņu sensorus. Tajā pašā laikā pie Garni ciema tika izveidota laboratorija un konstruktoru birojs (vēlāk — Kosmiskās astronomijas institūts), kas sāka izstrādāt teleskopus un observatorijas.

1969. gadā ar pavadoni Kosmos-309 tika palaists Gurzadjana kolektīva izgatavotais orbitālais teleskops Procion. Pēc tam pavadonī Meteor darbojās viņu izstrādātais rentgena teleskops Altair. Grigora Gurzadjana un viņa kolektīva projektētā orbitālā ultravioletā observatorija Orion-1 tika uzstādīta 1971. gadā palaistajā pirmajā kosmosa stacijā Saljut-1. 1973. gada decembrī kosmosa kuģī Sojuz-13 tika palaista observatorija Orion-2. Tieši toreiz pirmo reizi tika iegūtas vājo zvaigžņu, planetāro miglāju spektrogrammas, kas sniedza veselu virkni līdz tam nezināmu faktu.

No 1969. līdz 1977. gadam Gurzadjans bija SKB Astro zinātniskais vadītājs. No 1977. līdz 2002. gadam viņš vadīja Garni kosmisko astrofizikas institūtu.

1960. gados Gurzadjans paredzēja magnētiskos laukus planetārajos mākoņos, ko faktiski atklāja 2005. gadā (Džordans, Verners, O'Tūls). Viņš sastādīja teorētiskus darbus par uzliesmojošām zvaigznēm (paredzot negatīvas infrasarkanās gaismas uzliesmojumus), starpzvaigžņu vielu, dubultzvaigznēm. 1990. gados viņš izstrādāja teoriju par fizikālo dubultzvaigžņu kopējo hromopātiju un par bināro globuāro klasteru evolūciju.

Gadu desmitiem Gurzadjans lasīja lekcijas Erevānas Valsts universitātē (teorētiskajā astrofizikā, debesu mehānikā) un Erevānas Politehniskajā institūtā (precīzajā mehānikā). Viņš ir pazīstams arī kā oriģināls gleznotājs un esejists par zinātnes un mākslas filozofiju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grigors Gurzadjans.
• Grigor A. Gurzadyan Armēnijas Nacionālā zinātņu akadēmija