Aleksandrs Grotendīks (vācu: Alexander Grothendieck; dzimis 1928. gada 28. martā, miris 2014. gada 13. novembrī)[1] bija Vācijā dzimis Francijas matemātiķis, vadošā persona modernās algebriskās ģeometrijas izveidē. 1966. gadā saņēmis Fīldsa prēmiju.
Izglītību ieguvis Francijā: Monpeljē Universitātē, École Normale Supérieure, Nansī Universitātē (doktora grāds). Strādājis Sanpaulu Universitātē Brazīlijā, Kanzasas un Hārvarda Universitātē ASV. 1959. gadā sācis strādāt Institut des hautes études scientifiques, kuru pameta 1970. gadā, kad sāka strādāt Monpeljē Universitātē.
19. un 20. gadsimtā bija milzīga algebriskās ģeometrijas nozares attīstība, lielākoties to attīstīja dažādi itāļu matemātiķi. 20. gadsimta vidū, lielā mērā pateicoties tieši Grotendīka darbam, nozare attīstījās tieši no abstraktā viedokļa. Grotendīks pārformulēja algebrisko ģeometriju.
- Produits tensoriels topologiques et espaces nucléaires (1955)
- Éléments de géométrie algébrique (1960)
- Espaces vectoriels topologiques (1973)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Grotendīks.
