Valērijs Kubasovs (Валерий Николаевич Кубасов, dzimis 1935. gada 7. janvārī, miris 2014. gada 19. februārī) bija PSRS kosmonauts, inženieris.

Valērijs Kubasovs
Валерий Николаевич Кубасов
Kubasovs 1974. gadā
Kubasovs 1974. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1935. gada 7. janvārī
Vjazņiki, Ivanovas Rūpnieciskais apgabals, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2014. gada 19. februārī (79 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība Krievs
Vecāki Nikolajs Kubasovs
Tatjana Kubasova (Dmitrijeva)
Dzīvesbiedre Ludmila Kubasova (Kurovskaja)
Bērni Jekaterina
Dmitrijs
Kosmonauta informācija
kosmonauts
Kosmosā pavadītais laiks 18 d 17 h 59 min
Iesaukums 1966. gads
Kosmosa kuģi Sojuz-6
Sojuz-19
Sojuz-36
Inženiera darbība
Nozare kosmonautika
Darba vietas OKB-1 / Energija
Izglītība Maskavas aviācijas institūts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe inženieris pulkvedis rezervē
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Gaisa spēki

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

1958. gadā Kubasovs pabeidza Maskavas aviācijas institūta lidmašīnu būves fakultāti un sāka strādāt konstruktoru birojā OKB-1. Nodarbojās ar Marsa kosmosa kuģa projektēšanu.

Kosmiskie lidojumi

labot šo sadaļu

1966. gadā Kubasovs tika ieskaitīts kosmonautu grupā. No 1966. gada septembra līdz 1968. gada decembrim Kubasovs gatavojās programmai Stykovka ("Saslēgšanās") kā pasīvā kosmosa kuģa Sojuz-5 otrās (dublieru) apkalpes bortinženieris kopā ar Andrijanu Nikolajevu (1968. gada augustā nomainīts pret Anatoliju Fiļipčenko) un Viktoru Gorbatko.

Savu pirmo kosmisko lidojumu Valērijs Kubasovs veica 1969. gada oktobrī kā kosmosa kuģa Sojuz-6 bortinženieris. Gandrīz piecu dienu laikā pirmoreiz kosmosā tika veikti metināšanas eksperimenti.

No 1970. gada gatavojās lidojumam uz orbitālo staciju Saljut-1 (DOS-1). 1971. gada aprīlī viņš bija Sojuz-10 bortinženiera dublieris. Pēc tam viņš pamatapkalpē gatavojās lidojumam ar kosmosa kuģi Sojuz-11. Divas dienas pirms starta, 1971. gada 4. jūnijā medicīnas komisija Kubasovam plaušās bija pamanījusi aptumšojumu, un visa pamatapkalpe tika nomainīta ar dublieru apkalpi. Atgriežoties uz zemes, Sojuz-11 nolaižamais aparāts dehermetizējās un visa apkalpe gāja bojā. Vēlāk izrādījās, ka aptumšojumu plaušās izraisīja viegla alerģija no ziedputekšņiem.

Kubasovs gatavojās ekspedīcijai uz nākamo staciju DOS-2, bet lidojums tika atcelts, jo 1972. gada jūlijā avarēja nesējraķete Proton, mēģinot palaist staciju. Pēc tam viņš gatavojās lidojumam ar kosmosa kuģi 7K-T № 34, lai izmēģinātu jaunos skafandrus Sokol-K. Pilotējamais lidojums septembrī tika atcelts, bet kuģis tika palaists bezpilota režīmā. Tad Kubasovs gatavojās ekspedīcijai uz staciju DOS-3, bet lidojums tika atcelts, jo 1973. gada maijā sabojājās nesen palaistā stacija, kura tika nosaukta par Kosmos-557.

Pēc tam Kubasovs kopā ar Alekseju Ļeonovu gatavojās ASV un PSRS kopīgajam kosmiskajam lidojumam. Valērija Kubasova otrais lidojums kosmosā notika 1975. gada jūnijā, esot kosmosa kuģa Sojuz-19 bortinženierim. Tā laikā Sojuz saslēdzās ar amerikāņu kuģi Apollo.

No 1977. gada augusta līdz 1978. gada jūnijam Kubasovs gatavojās PSRS un Polijas kopīgajam kosmiskajam lidojumam. Viņš bija Sojuz-30 komandiera dublieris. Līdz 1979. gada maijam Kubasovs gatavojās un Ungārijas kopīgajam kosmiskajam lidojumam. Lidojums tika atcelts pēc tam, kad kuģim Sojuz-33 atgadījās kļūme korekcijas un bremzēšanas dzinējsistēmā. Trešo kosmisko lidojumu Valērijs Kubasovs veica 1980. gada maijā — jūnijā kā kosmosa kuģa Sojuz-36 komandieris. Kopā ar viņu devās Ungārijas pirmais kosmonauts Bertalans Farkašs.

1993. gada 3. novembrī Valērijs Kubasovs atstāja kosmonautu grupu, aizejot pensijā. Pēc tam viņš turpināja darbu NPO Energija kā nodaļas vadītāja vietnieks un vēlāk — zinātniskais konsultants.

Ārējās saites

labot šo sadaļu