Henadzs Buravkins
Henadzs Buravkins (baltkrievu: Генадзь Мікалаевіч Бураўкін, krievu: Геннадий Николаевич Буравкин, dzimis 1936. gada 28. augustā, miris 2014. gada 30. maijā) bija baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
.svg){kind=small}
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis Vitebskas apgabala Šuļacinas ciemā. Absolvēja Baltkrievijas Valsts universitāti 1959. gadā.
Karjeras laikā strādāja PSRS komunistiskās partijas oficiālajā laikrakstā Pravda. 1969. gadā palīdzēja Zjaonam Pazniakam publicēt dažus rakstus par Baltkrievijas arhitektūras mantojuma saglabāšanu.
No 1972. līdz 1978. gadam Burakins bija žurnāla Маладосць galvenais redaktors, kur viņš publicēja dažus Vasiļa Bikava un Vladzimira Karatkeviča darbus. No 1980. līdz 1990. gadam bija parlamenta loceklis. Bija viens no likuma virzītājiem, kas uzlaboja baltkrievu valodas statusu Baltkrievijas PSR.
No 1978. līdz 1990. gadam bija Baltkrievijas Valsts televīzijas un radio kompānijas vadītājs, tika atbrīvots no šī amata, jo piešķīra apraides iespējas demokrātiskās opozīcijas locekļiem.
No 1990. līdz 1994. gadam bija Baltkrievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā. Vēl 1990. gados Buravkins vadīja Franciska Skarinas baltkrievu valodas biedrību.
Literārā darbība un apbalvojumi labot šo sadaļu
Buravkins bija vairāku dzejas grāmatu autors. Ar dažiem no viņa dzejoļiem tika komponēta mūzika, tai skaitā šūpuļdziesmas. Tika apbalvots ar Baltkrievijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju (1972) UN Jankas Kupalas Valsts literatūras prēmiju (1980).[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Henadz Buraukin dies». Hartija 97. 2014. gada 30. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. oktobrī.
- ↑ Біяграфія на belsoch.exe.by Arhivēts 2007-12-11 Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henadzs Buravkins.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |