Portāls:Ģeogrāfija/Izmeklēts raksts
Ziemeļjūra — Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā, to no trim pusēm ieskauj sauszeme. Vārdu devuši frīzi, kuri dzīvo dienvidos no šīs jūras. Austrumos no frīzu zemēm atradās Baltijas jūra (Oostzee — "Austrumu jūra"), dienvidos — Eiselmērs jeb Zuiderzee — "Dienvidjūra". Frīzu "Vidusjūra" — Middelzee — tagad ir nosusināta.
Ziemeļjūra apskalo Eiropas ziemeļrietumu daļu, tā atrodas uz Eiropas kontinentālā šelfa - šī iemesla dēļ jūra ir salīdzinoši sekla, tās vidējais dziļums ir 94 metri. Tā kā Ziemeļjūra atrodas starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu, tā savāc upju noteci gan no saviem krastiem, gan arī no Baltijas jūras. Jūras krastu formas lielā mērā noteikusi pagātnes ledāju darbība. Ziemeļu daļā raksturīgi stāvi krasti ir fjordiem, savukārt dienvidu daļā ir ļoti lēzeni krasti ar plašiem dubļainiem līdzenumiem. Lai pasargātu Ziemeļjūras blīvi apdzīvoto dienvidu daļu no vētru plūdiem, izbūvēta viena no lielākajām un komplicētākajām dambju sistēmām pasaulē.
Eiropas straujo koloniālo ekspansiju noteica tieši pirms tam notikusī asā tirdzniecības un kara flotes konkurences cīņa starp Ziemeļjūras valstīm vikingu un Hanzas laikos. Mūsdienās Ziemeļjūrai ir liela ekonomiskā nozīme gan transporta jomā, gan fosilā kurināmā un vēja enerģijas ieguvē, gan zvejniecībā.
Stambula (turku: İstanbul, [istɑmbul]; vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija u.c.) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (3. lielākā pilsēta pasaulē un 19. lielākā apdzīvotā vieta) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs. Pilsēta aptver 25 no visiem Stambulas ila rajoniem. Stambula atrodas abpus Bosfora šaurumam valsts ziemeļrietumos un tajā ietilpst dabiskā osta Zelta rags. Pilsēta atrodas gan Eiropā (Trāķija), gan Āzijā (Anatolija), kuras šķir Bosfora šaurums un tādēļ tā ir vienīgā metropole pasaulē, kas izvietojas divos kontinentos. Stambula vēsturē ir bijusi galvaspilsēta Romas impērijai (330-395), Bizantijas impērijai (395-1204 un 1261-1453), Latīņu impērijai (1204-1261) un Osmaņu impērijai (1453-1922). Stambula ir viena no 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. 1985. gadā Stambulas vēsturiskos rajonus iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir ASV Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un multikulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāri (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes). Eiropas Savienībai ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.
Valsts tika izveidota no 13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām Atlantijas okeāna krastā. 1776. gada 4. jūlijā kolonisti pieņēma Neatkarības deklarāciju, kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību.
Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai Amerikas pamatiedzīvotāji, bet šajā laikā tā ir kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos — Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko daļu no teritorijas aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī kultūra, ir atpazīstamas visā pasaulē.
Glāzgova (angļu: Glasgow, skotu gēlu: Glaschu, skotu: Glesga) ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas. Tā ir arī reģiona administratīvais centrs. Glāzgova atrodas Skotijas centrālās daļas rietumos, Klaidas upes krastos, 32 km pirms tā ietek okeānā. Tā ir liela ostas pilsēta, kā arī Skotijas nozīmīgākais biznesa centrs.
Glāzgova esot nodibināta 6. gadsimta vidū. Viduslaikos Glāzgova bija viens no nozīmīgākajiem Skotijas reliģijas un izglītības centriem. 18. gadsimtā rūpnieciskās revolūcijas laikā bija viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes rūpniecības centriem (īpaši kuģubūves jomā), bet nākamajā gadsimtā pilsētas ekonomiskā izaugsme bija tik strauja, ka tā vienu brīdi bija pat otra lielākā Britu impērijas pilsēta (aiz Londonas).
Kamerūna (franču: République du Cameroun, angļu: Republic of Cameroon) ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.
Karalienes Modas Zeme (norvēģu: Dronning Maud Land) ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi. Aizņem aptuveni 1/6 daļu Antarktīdas kontinenta abpus Griničas meridiānam un ir viena no divām Norvēģijas pretenzijām Antarktikā — otra ir Pētera I sala Belinshauzena jūrā. Teritorijas ziemeļu un dienvidu robežas nav definētas un tā robežojas austrumos ar Austrālijas Antarktisko Teritoriju un rietumos ar Britu Antarktisko Teritoriju. Nosaukta par godu Norvēģijas karaļa Hokona VII konsortei Modai.
Karalienes Modas Zemes lielāko daļu aizņem vairākus kilometrus biezs ledus vairogs un tikai netālu no piekrastes stiepjas līdz 3425 m augstas nelielas kalnu grēdas, kuru tuvumā vai uz piekrastes šelfa ledājiem izvietojušās lielākā daļa no teritorijā strādājošajām 10 valstu polārstacijām, no kurām divas pieder Norvēģijai.
Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, طوپقپو سرايى — ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz raga, kur savienojas Zelta rags ar Marmora jūru un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos.
Pils ir bagāta ar osmaņu arhitektūras stilu paraugiem un tajā glabājas apjomīgas porcelāna, mantiju, ieroču, vairogu, bruņutehnikas, osmaņu miniatūru, islāma kaligrāfijas manuskriptu, sienu rotājumu un sultāna vērtslietu un juvelierizstrādājumu kolekcijas.
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.
Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.
Turcija ir demokrātiska, sekulāra, unitāra un konstitucionāla republika un tās valsts iekārta tika izveidota 1923. gadā Mustafa Kemala Ataturka vadībā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma Pirmā pasaules kara rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā Eiropas Padome (dalībvalsts kopš 1949), NATO (1952), ESAO (1961), EDSO (1973) un Industriālo valstu G20 (1999). Turcija kopš 2005. gada ir uzsākusi oficiālās iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca muitas savienības izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar Tuvajiem Austrumiem, Centrālāziju un Austrumāziju.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra, kā arī robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas reģions bija zināms un dokumentēts kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētās Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas-Prūsijas kara laikā 1871. gadā. 1949. gadā pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās atsevišķās valstīs — Austrumvācijā un Rietumvācijā — starp sabiedroto okupētajām teritorijām. 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un ESAO dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, kā arī aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.