Apalaču kalni (angļu: Appalachian Mountains) ir kalnu sistēma Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādas teritorijā. Tās garums ir apmēram 2600 km.[1] Ziemeļu Apalači (uz ziemeļiem no Hudzonas upes) — kalnaina plakankalne ar augstāko virsotni 1916 m (Vašingtonas kalns). Dienvidu Apalači sastāv no paralēlām grēdām un masīviem, kuri ir atdalīti ar platām ielejām. Augstākā virsotne — Mičela kalns (2037 m). Apalačos ir akmeņogļu, naftas, gāzes, dzelzs rūdas un titāna atradnes.

Apalači
Apalači
Apalaču kalni Ziemeļkarolīnā, ASV
Kontinents Ziemeļamerika
Valstis Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Kanāda Kanāda
Garums 2600 km
Platums 300-500 km
Augstākais kalns Mičela kalns
Augstums 2037 m
Koordinātas 40°N 78°W / 40°N 78°W / 40; -78Koordinātas: 40°N 78°W / 40°N 78°W / 40; -78
Apalači (Ziemeļamerika)
Apalači
Apalači
Apalači (ASV)
Apalači
Apalači
Apalači Vikikrātuvē

Apalači ir vidēji augsti kalni ar sarežģītu un senu struktūru. To ziemeļdaļā gandrīz visur ir metamorfie ieži.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu