Apalači
Apalaču kalni (angļu: Appalachian Mountains) ir kalnu sistēma Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādas teritorijā. Tās garums ir apmēram 2600 km.[1] Ziemeļu Apalači (uz ziemeļiem no Hudzonas upes) — kalnaina plakankalne ar augstāko virsotni 1916 m (Vašingtonas kalns). Dienvidu Apalači sastāv no paralēlām grēdām un masīviem, kuri ir atdalīti ar platām ielejām. Augstākā virsotne — Mičela kalns (2037 m). Apalačos ir akmeņogļu, naftas, gāzes, dzelzs rūdas un titāna atradnes.
Apalači | |
---|---|
Apalaču kalni Ziemeļkarolīnā, ASV | |
Kontinents | Ziemeļamerika |
Valstis |
ASV Kanāda |
Garums | 2600 km |
Platums | 300-500 km |
Augstākais kalns | Mičela kalns |
Augstums | 2037 m |
Koordinātas | 40°N 78°W / 40°N 78°WKoordinātas: 40°N 78°W / 40°N 78°W |
Apalači Vikikrātuvē |
Apalači ir vidēji augsti kalni ar sarežģītu un senu struktūru. To ziemeļdaļā gandrīz visur ir metamorfie ieži.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apalači.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Kanādu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |