10. gadsimts jeb X gadsimts bija laika posms vēsturē no 901. līdz 1000, kā arī 1. tūkstošgades noslēdzošais gadsimts.

Tūkstošgades:
Gadsimti:
Desmitgades:
Gadi:

Šajā gadsimtā Ķīnas pārvaldīšanā nostiprinājās Sunu dinastija. Islāma pasaule piedzīvoja kulturālu uzplaukumu, īpaši Kordovas kalifātā. Vēl 10. gadsimts bija Bizantijas un Bulgāru Impērijas zenīta laiks.

Medievistiķis un tehnoloģiju vēsturnieks Lins Vaits ir teicis: "mūsdienu acīm, šīs laiks ir tuvs tumšākajam no tumšajiem viduslaikiem", un piebildis ". . . ja tā bija tumsa, tad tā bija dzemdes tumsa."[1] 15. gadsimtā Lorenco Valla raksturoja šo laika posmu kā "Svina un dzelzs gadsimtu".

Saskaņā ar vienu pētījumu, desmitajā gadsimtā bija mazāk karos bojā gājušo (procentuāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu) nekā citos gadsimtos kopš 3000. gada p.m.ē.[2]

Notikumi labot šo sadaļu

 
Šī dievietes Jogas statuja ir veidota 10. gadsimtā, Indijā

Āfrika labot šo sadaļu

Amerikas labot šo sadaļu

Eirāzija labot šo sadaļu

Āzija labot šo sadaļu

 
Sadalītā Ķīna, 923. gads

Eiropa labot šo sadaļu

 
Bulgāru uzvara Ahelojas cīņā
 
Jana Matejko glezna "Meško I Pjasts"
 
Antona Losenko glezna "Vladimirs Svjatoslavičs un Rogneda"
Latvija labot šo sadaļu

Okeānija labot šo sadaļu

Nozīmīgi ļaudis labot šo sadaļu

Āfrika labot šo sadaļu

Amerikas labot šo sadaļu

Eirāzija un Austrumromas impērija labot šo sadaļu

Āzija labot šo sadaļu

 
Hindu dievība Ganēša, kas veidota no smilšakmens un atrasta Kambodžā

Eiropa labot šo sadaļu

Oceania labot šo sadaļu

Gadsimta celtnes labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Citāts no The Tenth Century: How Dark the Dark Ages?. Holt, Rinehart and Winston 1959.
  2. Why The 20th Century Was The Bloodiest Of All
  3. Soekmono, R, Drs., Pengantar Sejarah Kebudayaan Indonesia 2, 2nd ed. Penerbit Kanisius, Yogyakarta, 1973, 5th reprint edition in 1988 p.52
  4. Bertold Spuler, F.R.C Bagley. The Muslim world : a historical survey, Part 4. Brill Archive. 252. lpp. ISBN 978-90-04-06196-5.
  5. Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu
  6. Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.
  7. «Avicenna", in Encyclopaedia Iranica, Online Version 2006». Iranica.com. Skatīts: 2010-01-19.
  8. Henry Corbin, Hossein Nasr, Utman Yahya. History of Islamic Philosophy. Kegan Paul, 2001. ISBN 978-0-7103-0416-2.