Šelfa ledājs
Šelfa ledājs ir bieza, peldoša ledus platforma, kas veidojas, ledājam vai ledus vairogam noplūstot okeānā. Šelfa ledāji sastopami tikai Antarktīdā, Grenlandē un Kanādā. Šelfa ledāju biezums variējas no 100 līdz 1000 m.
Salīdzinājumam, jūras ledus sega veidojas ūdenī tam sasalstot un parasti nav biezāks par 3 m. Jūras ledus pamatā veidojas Ziemeļu ledus okeānā un nelielos apmēros okeānā un jūrās ap Antarktīdu.
Šelfa ledāji galvenokārt veidojas lielām ledus masām gravitācijas[1] ietekmē noplūstot piekrastē un caur šļūdoņiem un ledus straumēm ieplūstot okeāna līčos (Ronnes šelfa ledājs, Eimerija šelfa ledājs), starpsalu šaurumos (Geca šelfa ledājs) vai uz sekla šelfa (Rietumu šelfa ledājs). Apmēram 300 m dziļumā ledus masa nokļūst peldošā stāvoklī. Pie pamatnes ledāja biezums var sasniegt 1000 m. Šelfa ledāja sairšana notiek gar tā saucamo ledāja fronti kalvinga rezultātā. Ledāja mēle izdēdē vairāku faktoru ietekmē, galvenie no kuriem ir kušana no apakšas un nokrišņi no augšas, kā rezultātā izmainās ledus masas balanss un ledājs "aplūzt". Rezultātā ledāju frontes biezums reti pārsniedz 180 m un tā paceļas virs ūdens līmeņa par 20-30 m.
Terminu «šelfa ledājs» pirmais piedāvāja zviedru polārpētnieks Oto Nordenšelds 1909. gadā pēc Larsena šelfa ledāja izpētes.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Greve, R.; Blatter, H. Dynamics of Ice Sheets and Glaciers. Springer, 2009. ISBN 978-3-642-03414-5.
- ↑ BAT Gazetteer[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šelfa ledājs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)