Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland). Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas - Berlīne, Hamburga un Brēmene. Pārējās 13 federālās zemes vācu valodā sauc Flächenländer ("platību zemes").
Pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijas rietumos esošās zemes sākotnēji tika izveidotas kā atsevišķas administratīvas teritorijas un tikai pēc tam apvienotas savienībā - Bund jeb Vācijas Federatīvajā Republikā. Katra no federālajām zemēm tiek pārstāvēta Federālajā padomē (Bundesrat).
Federālās zemes
labot šo sadaļu| Ģerbonis | Karogs | Karte | Federālā zeme | Nosaukums orioģinālvalodā | Centrs | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2009) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 
|
|
|
Bādene-Virtemberga | Baden-Württemberg | Štutgarte | 35 751,65 | 10 744 921 |
 
|
.svg){kind=small}
|
|
Bavārijas brīvvalsts (Bavārija) | Freistaat Bayern | Minhene | 70 549,44 | 12 510 331 |
|
|
|
Berlīne | Berlin | Berlīne | 891,85 | 3 450 889 |
|
|
|
Brandenburga | Brandenburg | Potsdama | 29 478,63 | 2 511 525 |
 .svg)
|
|
|
Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene | Freie Hansestadt Bremen | Brēmene | 408 | 660 999 |
 
|
|
|
Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga | Freie und Hansestadt Hamburg | Hamburga | 755 | 1 783 975 |
|
|
|
Hesene | Hessen | Vīsbādene | 21 100 | 6 061 951 |
|
|
|
Lejassaksija | Niedersachsen | Hannovere | 47 624,22 | 7 928 815 |
.svg)
|
|
|
Mēklenburga-Priekšpomerānija | Mecklenburg-Vorpommern | Šverīne | 23 174 | 1 651 216 |
|
|
|
Reinzeme-Pfalca | Rheinland-Pfalz | Mainca | 19 847,39 | 4 012 675 |
|
|
|
Saksijas brīvvalsts (Saksija) | Freistaat Sachsen | Drēzdene | 18 415,66 | 4 168 732 |
|
|
|
Saksija-Anhalte | Sachsen-Anhalt | Magdeburga | 20 447,7 | 2 356 219 |
|
|
|
Šlēsviga-Holšteina | Schleswig-Holstein | Ķīle | 15 763,18 | 2 830 417 |
|
|
|
Tīringenes brīvvalsts (Tīringene) | Freistaat Thüringen | Erfurte | 16 171 | 2 249 882 |
|
|
|
Zāra | Saarland | Zārbrikene | 2568,65 | 1 022 585 |
|
|
|
Ziemeļreina-Vestfālene | Nordrhein-Westfalen | Diseldorfa | 34 084,13 | 17 872 763 |
Nosaukums brīvvalsts tiek lietots tikai vēsturiskā nozīmē, jo juridiski mūsdienās šīs federālās zemes neatšķiras no pārējām.
Pirms Vācijas apvienošanas 1990. gadā Rietumvācija sastāvēja no desmit federālajām zemēm. Vācijas Demokrātiskā Republika 1952. gadā bija izveidojusi 15 administratīvos rajonus. Rietumberlīne daudzējādā ziņā bija integrēta Rietumvācijā, tomēr formāli atradās Rietumu sabiedroto pārziņā. Tieši pirms apvienošanās 1990. gada 3. oktobrī 14 no šiem rajoniem tika apvienoti piecās vēsturiskajās federālajās zemēs, kādas eksistēja pirms 1952. gada - tika atjaunota Mēklenburga-Priekšpomerānija, Brandenburga, Saksija-Anhalte, Tīringene, Saksija. Austrumberlīne tika apvienota ar Rietumberlīni, izveidojot jaunu federālo zemi - Berlīni.
Tālākais iedalījums
labot šo sadaļu- Berlīne un Hamburga tiek iedalītas priekšpilsētās.
- Brēmenes federālā zeme sastāv no diviem pilsētas rajoniem - Brēmenes un Brēmerhāfenes, kas ir teritoriāli atdalītas ar citu federālo zemi - Lejassaksiju.
- Ziemeļreina-Vestfālene iedalās divās "ainavu asociācijās" (Landschaftsverbände) - Reinzemē un Vestfālenē-Lipē. Šāds iedalījums pastāv kopš Otrā pasaules kara beigām, kad vienā federālajā zemē tika apvienotas divi kulturāli atšķirīgi apvidi. Mūsdienās šim iedalījumam ir drīzāk simboliska nozīme.
- Lielākās federālās zemes - Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene, Ziemeļreina-Vestfālene un Saksija tiek iedalīti pārvaldes rajonos (Regierungsbezirke).
- Rajoni (Kreise). Katra federālā zeme, izņemot Berlīni, Hamburgu un Brēmeni, sastāv no rajoniem - lauku rajoniem (Landkreise) un pilsētu rajoniem (Stadtkreise). Vācijā ir 323 lauku rajoni un 116 pilsētu rajoni - kopā 439 rajoni. Katram no tiem tiek vēlēta padome un izpildvara.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vācijas federālās zemes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)