Atvērt galveno izvēlni

Vācijas federālās zemes

Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland). Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas - Berlīne, Hamburga un Brēmene. Pārējās 13 federālās zemes vācu valodā sauc Flächenländer ("platību zemes").

Pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijas rietumos esošās zemes sākotnēji tika izveidotas kā atsevišķas administratīvas teritorijas un tikai pēc tam apvienotas savienībā - Bund jeb Vācijas Federatīvajā Republikā. Katra no federālajām zemēm tiek pārstāvēta Federālajā padomē (Bundesrat).

Federālās zemesLabot

Ģerbonis Karogs Karte Federālā zeme Nosaukums orioģinālvalodā Centrs Platība (km²) Iedzīvotāju skaits (2009)
        Bādene-Virtemberga Baden-Württemberg Štutgarte 35 751,65 10 744 921
        Bavārijas brīvvalsts (Bavārija) Freistaat Bayern Minhene 70 549,44 12 510 331
      Berlīne Berlin Berlīne 891,85 3 450 889
      Brandenburga Brandenburg Potsdama 29 478,63 2 511 525
        Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene Freie Hansestadt Bremen Brēmene 408 660 999
        Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga Freie und Hansestadt Hamburg Hamburga 755 1 783 975
      Hesene Hessen Vīsbādene 21 100 6 061 951
      Lejassaksija Niedersachsen Hannovere 47 624,22 7 928 815
      Mēklenburga-Priekšpomerānija Mecklenburg-Vorpommern Šverīne 23 174 1 651 216
      Reinzeme-Pfalca Rheinland-Pfalz Mainca 19 847,39 4 012 675
      Saksijas brīvvalsts (Saksija) Freistaat Sachsen Drēzdene 18 415,66 4 168 732
      Saksija-Anhalte Sachsen-Anhalt Magdeburga 20 447,7 2 356 219
      Šlēsviga-Holšteina Schleswig-Holstein Ķīle 15 763,18 2 830 417
      Tīringenes brīvvalsts (Tīringene) Freistaat Thüringen Erfurte 16 171 2 249 882
      Zāra Saarland Zārbrikene 2568,65 1 022 585
      Ziemeļreina-Vestfālene Nordrhein-Westfalen Diseldorfa 34 084,13 17 872 763

Nosaukums brīvvalsts tiek lietots tikai vēsturiskā nozīmē, jo juridiski mūsdienās šīs federālās zemes neatšķiras no pārējām.

Pirms Vācijas apvienošanas 1990. gadā Rietumvācija sastāvēja no desmit federālajām zemēm. Vācijas Demokrātiskā Republika 1952. gadā bija izveidojusi 15 administratīvos rajonus. Rietumberlīne daudzējādā ziņā bija integrēta Rietumvācijā, tomēr formāli atradās Rietumu sabiedroto pārziņā. Tieši pirms apvienošanās 1990. gada 3. oktobrī 14 no šiem rajoniem tika apvienoti piecās vēsturiskajās federālajās zemēs, kādas eksistēja pirms 1952. gada - tika atjaunota Mēklenburga-Priekšpomerānija, Brandenburga, Saksija-Anhalte, Tīringene, Saksija. Austrumberlīne tika apvienota ar Rietumberlīni, izveidojot jaunu federālo zemi - Berlīni.

Tālākais iedalījumsLabot

  • Berlīne un Hamburga tiek iedalītas priekšpilsētās.
  • Brēmenes federālā zeme sastāv no diviem pilsētas rajoniem - Brēmenes un Brēmerhāfenes, kas ir teritoriāli atdalītas ar citu federālo zemi - Lejassaksiju.
  • Ziemeļreina-Vestfālene iedalās divās "ainavu asociācijās" (Landschaftsverbände) - Reinzemē un Vestfālenē-Lipē. Šāds iedalījums pastāv kopš Otrā pasaules kara beigām, kad vienā federālajā zemē tika apvienotas divi kulturāli atšķirīgi apvidi. Mūsdienās šim iedalījumam ir drīzāk simboliska nozīme.
  • Lielākās federālās zemes - Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene, Ziemeļreina-Vestfālene un Saksija tiek iedalīti pārvaldes rajonos (Regierungsbezirke).
  • Rajoni (Kreise). Katra federālā zeme, izņemot Berlīni, Hamburgu un Brēmeni, sastāv no rajoniem - lauku rajoniem (Landkreise) un pilsētu rajoniem (Stadtkreise). Vācijā ir 323 lauku rajoni un 116 pilsētu rajoni - kopā 439 rajoni. Katram no tiem tiek vēlēta padome un izpildvara.

LinksLabot