Atvērt galveno izvēlni
Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

VēstureLabot

Pasaules senākās civilizācijas ir attīstījušās tieši Dienvidrietumāzijā. Kādreiz šajā reģionā pastāvējušas lielas un spēcīgas valstis - Izraēlas un Jūdas valstis, Asīriešu impērija, Babiloniešu impērija, Ahemenīdu impērija, Seleikīdu impērija, Sasanīdu impērija, Bizantijas impērija, Sefevīdu impērija, Osmaņu impērija un citas. Dienvidrietumāzija ir dzimtene islāmam, jūdaismam un citām monoteiskām reliģijām.

ĢeogrāfijaLabot

Dienvidrietumāzija atrodas uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. No ziemeļu puses reģions ir norobežots no Eiropas ar Kaukāza kalniem, no dienvidrietumiem tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu, bet austrumos reģions robežojas ar Centrālāziju un Dienvidāziju. Daštekavirs un Daštelūts Irānas austrumos norobežo reģionu no pārējās Āzijas.

KlimatsLabot

Dienvidrietumāzija atrodas sausajā un pussausajā tuksneša zonā, kas bieži cieš no sausuma, bet satur arī plašus mežus un auglīgas ielejas. Daudzviet šajā reģionā pastāv ūdens trūkums, te aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tīra ūdens.

DemogrāfijaLabot

Reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotās reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā ap 75 miljoniem iedzīvotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficiālā valoda reģiona 14 valstīs. Galvenā ticība - islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un izraēlieši/ebreji.

EkonomikaLabot

Dienvidrietumāzijas ekonomika ir daudzveidīga, reģionā novērojama ekonomiskā izaugsme. Šajā reģionā lielākā ekonomika ir Turcija, tai seko Saūda Arābija un Irāna. Reģionālajā ekonomikā nozīmīga rūpnieciskā nozare ir naftas ieguve, jo šajā reģionā atrodas vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procenti no pasaules dabas gāzes rezervēm.

ValstisLabot

Šajā reģionā atrodas 20 valstis vai to daļas.

Valsts Platība(km²) Iedz. sk. (2012) Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²) Galvaspilsēta IKP kopā (2011) (miljardi USD) IKP uz 1 iedz.(2011) (USD) Valūta Valsts forma Oficiālā valoda
  Apvienotie Arābu Emirāti 82 880 8 264 070 100 Abū Dabī 258,825 48 158 dirhems Federāla konstitucionāla monarhija arābu
  Armēnija 29 800 3 260 600 112 Erevāna 9,39 3032 drams Prezidentāla republika armēņu
  Azerbaidžāna 86 600 9 165 000 105,8 Baku 93,055 10 201 Manats Prezidentāla republika Azerbaidžānu
  Bahreina 665 1 214 705 1626,6 Manāma 31,101 27 556 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
  Ēģipte 61 000 83 517 652 76,3 Kaira 533,739 6594 mārciņa Prezidentāla republika arābu
  Gruzija 69 700 4 469 200 68,1 Tbilisi 24,541 5491 Lari Pusprezidentāla republika gruzīnu
  Irāna 1 648 195 75 149 669 48 Teherāna 990,219 13 053 riāls Islāma republika persiešu
  Irāka 438 317 31 129 225 71 Bagdāde 143,676 4272 dinārs Parlamentāra republika arābu,kurdu
  Izraēla 20 770 7 968 300 359 Jeruzaleme 236,994 31 467 šekelis Parlamentāra republika ivrits,arābu
  Jordānija 92 300 6 508 271 68,4 Ammāna 29,233 4674 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
  Jemena 527 970 25 130 000 44,7 Sana 57,966 2306 riāls Prezidentāla republika arābu
  Katara 11 437 1 757 540 154 Doha 173,847 98 329 riāls Absolūta monarhija arābu
  Kipra 9 250 1 099 341 117 Nikosija 23,728 29 074 Eiro Prezidentāla republika turku, grieķu
  Kuveita 17 820 2 818 042 200,2 Kuveita 185,5 65 826 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
  Libāna 10 452 4 125 247 373 Beirūta 39,039 9862 mārciņa Parlamentāra republika arābu
  Omāna 212 460 3 027 959 8,7 Maskata 71,888 23 315 riāls Absolūta monarhija arābu
  Palestīna 6220 4 260 636 667 Jeruzāleme 6,6 1600 dinārs,šekelis Parlamentāra republika arābu
  Saūda Arābija 1 960 582 28 376 355 13,2 Rijāda 976,223 35 974 riāls Absolūta monarhija arābu
  Sīrija 185 180 22 530 746 118,3 Damaska 59,957 2802 Sīrijas mārciņa Prezidentāla republika arābu
  Turcija 783 562 74 724 269 97 Ankara 774,336 10 362 lira Parlamentāra republika turku