Imigrācija

cilvēku ieceļošanā valstī vai reģionā, kas nav viņu izcelsmes vieta

Ar imigrāciju saprot cilvēku ieceļošanu no vienas valsts citā valstī ar mērķi apmesties tajā uz dzīvi. Atšķirībā no tūrista, ceļotāja vai cilvēka, kas atrodas dienesta komandējumā, imigrants ir persona, kas valstī, kurā ir ieradies, vēlas apmesties uz pastāvīgu dzīvi.

Eiropas imigranti, kas ierodas Argentīnā

Pastāv dažādi cilvēku migrācijas cēloņi. Tie var būt politiski, ekonomiski, personīgi, dabas katastrofas imigrantu izcelsmes valstīs u.c. Vairuma imigrācijas plūsmu pamatā ir imigrantu ekonomiskie apsvērumi, parasti - augstāks darba algas un dzīves līmenis salīdzinājumā ar izcelsmes valsti. Taču ne mazums ir pretēju piemēru, kad cilvēki ar visai pieticīgiem dzīves apstākļiem no valsts ar augstu dzīves līmeni pārceļas uz pastāvīgu dzīvi valstīs ar zemāku dzīves līmeni. Tā, piemēram, pensionāri no Vācijas nereti apmetas Spānijā, kur dzīves dārdzība ir salīdzinoši zemāka nekā Vācijā. Zināma nozīme ir arī dienvidu klimatam.

Imigrācija var būt legāla un nelegāla. Tā, Eiropas Savienībā cilvēku pārcelšanās uz dzīvi starp vairuma valstīm ir legāla, lai gan pastāv virkne ierobežojumu attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kuras pievienojās ES 2004. gadā. Taču liels imigrantu skaits daudzās valstīs ieceļo nelegāli. Piemēram, liela daļa iebraucēju no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm ASV ir nelegāli imigranti. Tas pats sakāms par daudziem ieceļotājiem ES valstīs no Ziemeļāfrikas.

Latvijā joprojām turpinās diskusijas par ieceļotājiem no bijušās PSRS 1940.-1990. gados, kad Latvija lielāko daļu šī laika posma bija okupēta un anektēta PSRS. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ieceļotāji no PSRS šajā laika posmā uzskatāmi par nelegāliem imigrantiem, jo viņi nav lūguši attiecīgo Latvijas iestāžu ieceļošanas atļaujas.

Saskaņā ar citu viedokli, šie imigranti bija legāli, jo minētajā laika posmā Latvijas teritorijā faktiski spēkā bija PSRS normatīvie akti, kas viņiem šādas atļaujas nelika pieprasīt. Taču šī viedokļa oponenti atsaucas uz starptautiskajām tiesībām, tai skaitā Hāgas, kā arī vēlākās Ceturtās Ženēvas konvencijas (GCIV) normām, kas aizliedz okupētajās teritorijās ievest cilvēkus no okupējošās vai kādas trešās valsts teritorijas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu