Griničas meridiāns
Griničas meridiāns ir atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā. Ir definēts, ka šeit garums ir 0 grādi. Griničas meridiāns un Zemes pretējā pusē esošais 180° meridiāns sadala Zemi Austrumu puslodē un Rietumu puslodē.
Griničas meridiāna garums ir 19 970,32 km. Pašreizējais praktiski izmantotais WGS84 ģeodēziskās sistēmas meridiāns atrodas 100 m austrumos no tūristiem demonstrētā Griničas meridiāna.
Griničas meridiāna izvēles vēsture labot šo sadaļu
Atšķirībā no platuma, kurš definēts attiecībā pret konkrētu lielumu — Zemes griešanās asi, garumu nākas definēt pēc pašu cilvēku brīvas izvēles.
Kartogrāfijas vēsturē zināmi daudzi mēģinājumi definēt atskaites meridiānu, tomēr mūsdienās par vadošo atzīts tieši Griničas atskaites meridiāns. Griničas meridiānu 1851. gadā definēja sers Džordžs Eirijs (George Airy) un tas tika apstiprināts par starptautisku standartu 1884. gada oktobrī, Vašingtonā, īpašā Starptautiskajā meridiāna konferencē.
Tika izskatīti arī citi varianti, tai skaitā:
- Ptolemaja 150. gadā ieviestais meridiāns Kanāriju salu rietumu salā Jerro — šajā punktā beidzās tālaika zināšanas par ģeogrāfiju;
- Parīzes meridiāns caur Parīzes observatoriju, 2° 20' 14.025" austrumos no Griničas;
- Meridiāns pie Azoru salām;
- Meridiāns caur Beringa šaurumu.
Pēdējie divi varianti atkrita tāpēc, ka šajās vietās neatradās observatorijas. Parīzes meridiānu un precīzi 20° rietumos no Parīzes esošo Jerro meridiānu vairums konferences dalībnieku neatbalstīja un rezultātā ar lielu balsu vairākumu tika izvēlēts Griničas meridiāns. Francija balsošanā atturējās un vēl vairākas desmitgades pēc konferences Francijā sagatavotās kartēs tika izmantots Parīzes meridiāns.
Par Griničas meridiāna izvēli bija iespējams vienoties tāpēc, ka tajā laikā jau aptuveni divas trešdaļas kuģu to izmantoja. Tomēr paralēli tam XIX gadsimtā un pirms tam tika lietoti arī citi atskaites meridiāni, tai skaitā:
- Kopenhāgenas meridiāns, Rundetorns (Rundetårn);
- Giza Ēģiptē;
- Jeruzaleme;
- Sanktpēterburga, Pulkovas meridiāns;
- Parīzes meridiāns
- Vašingtonas meridiāns u.c.
Liela daļa Eiropas valstu lietoja savus atskaites meridiānus, kas visbiežāk gāja caur valsts galvaspilsētu.
Griničas meridiāna ceļš labot šo sadaļu
Sākot no Ziemeļpola un virzoties uz dienvidiem Griničas meridiāns šķērso šādas valstis un zemes:
- Apvienotā Karaliste
- Francija
- Spānija
- Alžīrija
- Mali
- Burkinafaso
- Togo
- Gana
- Antarktīda — šeit meridiāns sasniedz Dienvidpolu.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Griničas meridiāns.
