Arturs Alberings
Arturs Alberings (1877. gada 8. janvāris [v.s. 1876. gada 26. decembris] — 1934. gada 26. aprīlis) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Latvijas Ministru prezidents no 1926. gada maija līdz decembrim. Bijis arī Latvijas zemkopības ministrs.
Biogrāfija labot šo sadaļu
Pirms Latvijas proklamēšanas labot šo sadaļu
Dzimis 1877. gada 8. janvārī Valmieras apriņķa Virķēnu "Klāvās" lauksaimnieka ģimenē. Pabeidzis Viļķenes pamatskolu un Harkivas lauksaimniecības vidusskolu, Norvēģijā studējis agronomiju, turpat un Vācijā papildinājis arī zināšanas zivkopībā. Krievijā strādājis par zemkopības un zivkopības skolas direktoru, kā arī muižu pārvaldnieku.[1] Pēc atgriešanās Latvijā sācis vadīt kursus Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, dibināja un vadīja lopu pārraudzības biedrības Rūjienas un Valmieras apkārtnē. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā iesaistījies politikā. Augustā ievēlēts par Vidzemes Zemes padomes locekli. 1918. gada novembrī kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis kļuva par Tautas padomes locekli.[1]
Politiskā darbība labot šo sadaļu
Alberings tika ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojās agrārlietu un valsts nodevību lietu izmeklēšanas komisijās.[2] 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, bija tās priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa pirmais biedrs.[3] Arī 2. Saeimā bija priekšsēdētāja (šoreiz — P. Kalniņš) pirmais biedrs.[4]
1926. gada maijā, pēc tam, kad nepieņemtā budžeta dēļ demisionēja Kārļa Ulmaņa vadītā valdība, izveidojās Alberinga Ministru kabinets. Septembrī Alberings sāka pildīt arī finanšu ministra pienākumus, sakarā ar līdzšinējā ministra Jāņa Blumberga demisiju. Decembrī Saeimā premjerministram Alberingam tika jautāts, kādēļ joprojām nav atrasts jauns finanšu ministrs, uz ko viņš atbildēja, ka viņš pats ir uzņēmies finanšu ministra amatu, nevis pilda pienākumus. Parlamenta vairākums šo skaidrojumu atzina par neapmierinošu, un valdība demisionēja.[1]
Alberings kandidēja un tika ievēlēts arī 3. Saeimas vēlēšanās. Bija zemkopības ministrs Celmiņa otrajā (1928—1930) un Ulmaņa trešajā valdībā (1931).
Apbalvots ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1926. gadā.[5] No 1926. gada rudens semestra ir studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" goda filistrs.
Nāve labot šo sadaļu
Arturs Alberings nomira 1934. gada 26. aprīlī pēc neilgas cīņas ar plaušu karsoni.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Rihards Treijs. Latvijas prezidenti 1918—1940. Latvijas Vēstnesis, 2004. ISBN 9984-731-47-2.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1923.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
- ↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.
- ↑ «Miris Artūrs Alberings». Jēkabpils Vēstnesis. 1934. gada 3. maijā.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Kārlis Ulmanis |
Latvijas Ministru prezidents 1926. gada 7. maijs — 1926. gada 18. decembris |
Pēctecis: Marģers Skujenieks |
| Priekštecis: Jānis Blumbergs |
Latvijas finanšu ministrs 1926. gada 10. septembris — 1926. gada 18. decembris |
Pēctecis: Voldemārs Bastjānis |
| Priekštecis: Vilis Gulbis Vilis Gulbis |
Latvijas zemkopības ministrs 1928. gada 1. decembris — 1930. gada 5. marts 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris |
Pēctecis: Vilis Gulbis Vilis Gulbis |